23.novembrī Dailes teātrī notiks «Spēlmaņu nakts 2015/2016» laureātu apbalvošanas ceremonija. Gaidot prestižo teātra notikumu, esam apkopojuši sešas nozīmīgas izrādes, kuras šogad pretendē uz gada lielās formas izrādes balvu.
Spēlmaņu nakts: Gada nozīmīgākās lielās formas izrādes (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Asins kāzas» Latvijas Nacionālajā teātrī, režisors – Vladislavs Nastavševs
Latvijas Nacionālajā teātra izrāde izcilā spāņu dzejnieka Federiko Garsijas Lorkas «Asins kāzām» Vladislava Nastavševa režijā.
Luga, kas žanriski tiek dēvēta par «lauku traģēdiju», ir eksistenciāla izvēles situācija starp sabiedrības uzliktajiem pienākumiem, tradīcijām un zemapziņas kaislībām. Lugas varoņi ir vienkārši cilvēki, lauku tipāži - Līgava, Līgavainis, viņu vecāki, radi un kaimiņi, kuru dzīves gaitu nosaka paaudzēs noslīpēts ritējums - dzimšana, pieaugšana, tiekšanās pēc turības, precības, bērnu radīšana un darbs, kas noved pie šī paša rata nākamā, identiskā pagrieziena. Taču Lorkas pasaulē pa naksnīgo mežu mēnesnīcā pastaigājas Nāve ubadzes izskatā, viņu sastapt nav retums, tāpēc izvēle starp pienākumu un kaislībām allaž tiecas nosvērties karstasinīgākajā pusē. Jo «kad jūtas kā asmens iedzen savas saknes tieši sirdī, tās neviens nevar izraut». Gan mīļas, gan draudīgas jūtas.
Režisors paredzējis, ka pēc 12 gadu pārtraukuma Nacionālā teātra skatītājiem atkal būs iespēja vērot izrādi arī pašiem atrodoties uz teātra Lielās skatuves.
Lomās: Daiga Kažociņa, Raimonds Celms vai Romāns Bargais, Agnese Cīrule, Kaspars Dumburs, Egils Melbārdis, Liene Sebre, Lolita Cauka, Marija Bērziņa, Uldis Siliņš, Jurģis Spulenieks, Kristaps Ķeselis, Kārlis Tols. Dzied Vladislavs Nastavševs.
Scenogrāfs, kostīmu koncepcijas un mūzikas autors Vladislavs Nastavševs, kostīmu māksliniece Rūta Kuplā, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, mākslinieks-tehnologs Edgars Kļaviņš.
«Brodskis/Barišņikovs» Jaunajā Rīgas teātrī, režisors – Alvis Hermanis
15. oktobrī Jaunā Rīgas teātra Lielajā zālē notika pirmizrāde režisora Alvja Hermaņa iestudējumam «Brodskis/Barišņikovs», ko režisors iestudējis sadarbībā ar aktieri Mihailu Barišņikovu. Izrādes scenogrāfe ir Kristīne Jurjāne, gaismu mākslinieks – Gļebs Fiļštinskis. Izrādi Jaunais Rīgas teātris veidojis kopā ar «Baryshnikov Productions».
Nobela prēmijas laureātu dzejnieku Josifu Brodski un leģendāro mākslas personību Mihailu Barišņikovu saistīja cieša draudzība, kas ilga 22 gadus līdz pat Brodska nāvei 1996. gadā. Abi atkal satiekas uz skatuves režisora Alvja Hermaņa iestudējumā. Šajā īpašajā teatrālajā piedzīvojumā Barišņikovs interpretē Brodska dzeju. Hermanis un Barišņikovs aizved skatītājus iedomātā pasaulē, ļaujot līdzpārdzīvot Brodska sarežģīto, lirisko un iedarbīgo vārdu spēli. Dzejai skanot dzejnieka dzimtajā valodā, iestudējums «Brodskis/Barišņikovs» ar tekstu un kustību atklāj dzejnieka pasauli.
Alvis Hermanis īsi pirms pirmizrādes: «Šī nebūs gluži normāla teātra izrāde. Tas drīzāk ir kaut kas līdzīgs spiritisma seansam. Mēs dzīvojam savas ikdienas dzīves horizontālajā līmenī jeb dimensijā. Šis teātra veids piedāvā pavadīt pāris stundas tikai vertikālajā dimensijā, kad cilvēks tiek konfrontēts tikai ar lielajiem jautājumiem.»
«Laulības dzīves ainas» Dailes teātrī, režisors – Regnārs Vaivars
Reiz dzīvoja vīrs un sieva - Jūhans un Marianna, un viss viņiem bija. Viņš - zinātņu docents, viņa - advokāte. Inteliģenti, veiksmīgi un izskatās jaunāki par saviem gadiem. Un arī viņu vecāki ir tādi paši. Tātad veiksminieki jau otrajā paaudzē. Ir māja, ir mašīnas, un ir arī bērns.
Lai arī varētu likties, ka viņiem ir viss, Jūhanam šķiet, ka viņš vēl nav pietiekami apliecinājies kā vīrietis, un tāpēc viņš aiziet pie jaunākas sievietes. Mariannas dzīve sabrūk. Pēc kāda laika Jūhans gan saprot, ka ir kļūdījies un vēl joprojām mīl Mariannu, bet kā tagad tuvoties. Marianna ir atguvusi savu pašlepnumu, un arī Jūhana pašlepnums neļauj lūgties pieņemt viņu atpakaļ. Sākas ilgstošs šķiršanās process, kuru patiesībā nevēlas ne viens, ne otrs, tikai kaunas to atzīt. Paiet laiks, abi atkal ir veiksmīgi precējušies un satiekas jaunā statusā - šoreiz kā mīļākie.
Jūhana lomā Juris Žagars, Mariannu atveido Ilze Ķuzule-Skrastiņa. Pārējās lomās piedalās Ģirts Ķesteris, Kristīne Nevarauska, Rēzija Kalniņa, Ieva Segliņa, Kaspars Zāle, Mirdza Martinsone, Anete Krasovska, Ieva Florence, Niklāvs Kurpnieks un Pauls Iklāvs, kā arī Anna Jansone vai Elizabete Luīze Cukanova.
Jauniestudējuma režisors Vaivars ir arī dramatizējuma un tulkojuma autors. Radošajā komandā - scenogrāfs Reinis Suhanovs, kostīmu māksliniece Liene Dobrāja, horeogrāfe Renāte Kerda no Igaunijas un gaismu mākslinieks Harijs Zālītis.
Lugas iestudējums ir saskaņots ar Londonas «Jozef Weinberger Limited» Ingmara Bergmana fonda vārdā.
«Mežapīle» Latvijas Nacionālajā teātrī, režisors – Elmārs Seņkovs
21.aprīlī Latvijas Nacionālajā teātrī notika pirmizrāde Henrika Ibsena «Mežapīlei» Elmāra Seņkova režijā. Šis ir jau otrais «Mežapīles» iestudējums Nacionālajā teātrī, 1994.gadā to bija iestudējis Oļģerts Kroders.
«Vai jebkurš cilvēks ir tik stiprs (vai katram būtu jābūt tik stipram), lai spētu izturēt nežēlīgu patiesību? Kas dod tiesības atklāt patiesību tiem, kas nav tik stipri, lai ar to sadzīvotu un lai vispār dzīvotu? Varbūt būt pieaugušam tieši to arī nozīmē – prasmi savu patiesību dažkārt paturēt pie sevis un iziet uz kompromisiem?»- šie ir jautājumi, uz kuriem Henriks Ibsens meklē atbildes savās lugās un arī «Mežapīlē».
«Mežapīle» ir stāsts par kādu ģimeni, kuras locekļi - Jalmars, Gīna, Hedviga un Jalmara tēvs - izveidojuši paši savu pasauli, kurā atrod harmoniju un spēku dzīvot. Šai pasaulē neder kategoriskais imperatīvs «visu» vai «neko», ko pazīst ikviens, kas reiz bijis jauns, un ar kādu šai namā ierodas Jalmara jaunības draugs Grēgerss Verle.
Lomās: Gundars Grasbergs, Ivars Kļavinskis, Maija Doveika, Sanita Pušpure, Ivars Puga, Juris Lisners Ināra Slucka, Uldis Anže, Juris Hiršs, Alise Danovska.
Scenogrāfs Andris Freibergs, kostīmu māksliniece un scenogrāfa asistente Evija Pintāne, Edgara Mākena muzikālais noformējums, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš.
«Portreti. Vilki un avis» Liepājas teātrī, režisors – Viesturs Meikšāns
Liepājas teātrī iestudējums «Portreti. Vilki un avis», kuru pēc krievu klasiķa Aleksandra Ostrovska lugas veidojis režisors Viesturs Meikšāns.
Šī ir pirmā reize, kad režisors ķēries pie Ostrovska dramaturģijas, pirmā reize, kad viņš sastrādājas ar māksliniekiem Reini un Kristu Dzudzilo, kā arī viņa debija Liepājas teātrī.
Režisors iestudējumu veidojis kā savdabīgu portretu galeriju, vienlīdz lielu nozīmi piešķirot ikkatram lugas tēlam, līdz ar to katrs no viņiem ir gan centrs, gan veido fonu. Izrāde sastāv it kā no vairākām mini izrādītēm, kas noslēgumā saslēdzas vienotā veselumā. R. Dzudzilo radījis transformējamu dekorāciju, katram tēlam piešķirot arī savu spēles telpu. Savdabīgu atmosfēru radījis gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš.
«Šī izrāde priekš manis nozīmē ļoti daudz atklājumu, izaicinājumu gan mākslinieciskā, gan personiskā līmenī. Tā iespējams būs netipiska izrāde, ņemot vērā manus iepriekšējos darbus. Šo darbu varētu arī neapzīmēt ar vārdu - izrāde. Man ir sajūta, ka tā ir tikai sakritība, ka tā notiek teātrī, uz skatuves,» atklāj V. Meikšāns.
Izrādē piedalās aktieri - Inese Kučinska, Edgars Ozoliņš, Everita Pjata, Anete Berķe, Kaspars Kārkliņš, Mārtiņš Kalita, Kaspars Gods, Ilze Trukšāne, Rolands Beķeris, Gatis Maliks.
«Uguns un nakts» Latvijas Nacionālajā teātrī, režisors – Viesturs Kairišs
Latvijas nacionālajā teātrī Raiņa 150. dzimšanas dienā pirmizrādi piedzīvoja viens no ievērojamākajiem viņa darbiem - «Uguns un nakts» Viestura Kairiša režijā. Spīdolas lomā – Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa, Laimdota - Maija Doveika, Lāčplēsis - Uldis Anže, Kangars - Gundars Grasbergs.
Izrāde ir viens no diviem darbiem, ko Latvijas Nacionālais teātris, kurā Rainis bijis direktors, velta izcilākajai Latvijas personībai viņa 150 gadu dzimšanas dienā. Sākotnēji «Uguns un nakts» tapis, iedvesmojoties no eposa «Lāčplēsis», kā librets operai, bet rezultātā tā ir viena no pazīstamākajām latviešu lugām, kuras galvenie varoņi pārvērtušies simbolos, ko izmantojam ikdienā, bieži pat neapzinoties, kāpēc mums ir Lāčplēša ordenis un iela, kāpēc nodevējus uzskatām par kangariem un kāpēc gudrās un skaistās sievietēs saskatām Spīdolu.
Pārējās lomās: Astrīda Kairiša un Juris Lisners, kas spēlēja Spīdolu un Lāčplēsi 1985. gada Alfreda Jaunušana iestudējumā, kā arī Arturs Krūzkops, Kaspars Dumburs, Jānis Skanis, Ģirts Jakovļevs, Uldis Norenbergs, Madara Botmane, Agnese Cīrule, Ance Kukule, Kaspars Aniņš, Kristians Kareļins, Artis Drozdovs.
Izrādes scenogrāfs Reinis Dzudzilo, kostīmu māksliniece Krista Dzudzilo, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, kas šādā sastāvā šogad jau strādājuši ar Raiņa dramaturģiju, piedāvājot mūsdienīgu skatījumu uz Arvīda Žilinska operu pēc Raiņa lugas «Zelta zirgs» motīviem Siguldas opermūzikas svētkos.