Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/29/11105362t1h6876.jpg)
«Radio Sputņik» ir viena no Krievijas valsts finansēta milzu mediju koncerna – aģentūras «Rossija Segodnja» sastāvdaļām. Aģentūras vadītājs Dmitrijs Kiseļovs pagājušā gada vasarā gribēja reģistrēt pārstāvniecību arī Latvijā, tomēr Uzņēmumu reģistrs to neļāva. Tad Latvijā darbu sāka «Sputnik» informācijas portāls latviešu valodā. Tā darbību ar domēnu sputnik.lv aizliedza, bet šobrīd portāls reģistrēts ar citu adresi un turpina darboties.
Kā novēroja raidījums «Nekā personīga», radiostacijas «Avto radio» ēterā dažas stundas katru dienu dzirdami raidījumu fragmenti, kas ir apbrīnojami līdzīgi tiem, kurus pārraida arī Krievijas ziņu aģentūras «Rossija Segodnja» radio Sputņik. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome apliecina, ka «Avto radio» nav ļauts Latvijā veikt «Sputnik» vai kādas citas ārvalstu radiostacijas raidījumu vai raidījumu fragmentu regulāru atskaņošanu.
«Problēma ir tajā jomā, ka juridiskais formulējums, ar kādu viņi attaisno, ka šie raidījumi viņiem pastāv, ir tāds, kas noslīpēts līdz perfekcijai. Pašlaik notiek juridiskas diskusijas – kas tas ir, ko viņi raida. Jo viņi uzstāj uz to, ka viņi raida orģinālsižetus, kurus saražo tepat Latvijā. Un viņi neatzīst sadarbību ar «Sputnik». Un jebkādā veidā cenšas panākt šo ļoti slēptās retranslācijas turpināšanu,» skaidro Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja Aija Dulevska.
Kultūras ministre uzskata – ja kāds Latvijā slēpti pārraida radio Sputnik tapušas pārraides, tad tas ir likuma pārkāpums.
«Lai retranslētu citā radio radītu saturu, viņiem ir jāprasa NEPLP. Likums ļoti skaidri paska, kādi ir nosacījumi tiem radio, kas darbojas Latvijā. Jautājums - vai NEPLP uzrauga to un nodrošina, ka šīs likuma normas tiek ieviestas reāli dzīvē. Ja notiek «Sputnik» retranslācija, tad saskaņā ar šo likumu, tas ir pārkāpums un NEPLP uz to ir jāreaģē,» saka Kultūras ministre Dace Melbārde (NA).
Radiostacija «Avto radio» bāzējas Zaķusalā. Blakus Latvijas televīzijai. Radio pārstāvji plašos skaidrojumos ar «Nekā Personīga» (NP) negrib ielaisties.
«Avto radio» birojs Zaķusalas krastmalā: Mēs nekādus komentārus nevaram jums sniegt!
NP: Kāpēc?
Radio: Vienkārši. Nevaram sniegt. Klausieties radio un viss.
NP: Mēs gribējām pajautāt, vai ir taisnība, ka jūs arī pārraidat programmu, kas ir tapusi «Sputnik» radio?
Radio: Es jums vēlreiz saku – mums nav nevienu komentu. Ja jums ir kādi jautājumi, griezietes padomē. Ar viņiem viss ir saskaņots un viņi zin kā mēs strādājam. Paldies!
«Avto radio» īpašnieku vidū savulaik bijis Aleksanrs Mirskis. Viņš bijis Saeimas un arī Eiroparlamenta deputāts. Pēdējos gados plašāk pazīstams kā ne pārāk populāras partijas «Alternatīve» veidotājs, mūziķis un biežs viesis dažādos Krievijas televīziju raidījumos, kuros runājis par Krievijas pareizo rīcību Ukrainā, vērsies pret gejiem, nacisma uzplaukumu un sašutis par nepilsoņu apspiešanu Latvijā. Drošības policija 2014.gada pārskatā minējusi, ka Mirskis nodarbojas ar «Sputnik radio» projekta virzīšanu Latvijā.
«Latvijā ir 350 000 nepilsoņu! Tas ir kas? Mēs gatavojām nez cik rezolūcijas. Bet tagad pats labākais! Mēs gatavojām vairākas rezolūcijas. EP prezidents Martins Šulcs bija par šīm rezolūcijām. Bet mēs sociāldemokrāti un pārējie kreisie neko nevarējām izdarīt. Tāpēc, ka labējo parlamentā ir vairākums. Un neko ar to nepadarīt,» bijušais Eiropas parlamenta deputāts Aleksandrs Mirskis.
Šobrīd Mirska vārds vairs nav atrodams starp «Avto radio» īpašniekiem. Bet vairākas firmas ar līdzīgiem nosaukumiem «Avtoradio Riga», «Avtoradio Rēzekne», «Avtoradio Latgale» un «Avtoradio Daugavpils» pieder Igaunijā reģistrētam uzņēmumam «Radio N». NP Mirski sastop iznākam no radio telpām. Viņš gan ar TV3 sarunās neiesaistās.
NP rīcībā ir dokuments, kurā redzamas summas, cik Krievijas aģentūra «Rossija Segodnja» šogad maksājusi par iespēju raidīt ārvalstīs. 229 tūkstoši eiro maksāti par apraidi 10 pilsētās Afganistānā. Nepilni 300 tūkstoši par apraidi Parīzē. 400 tūkstoš eiro izmaksājusi radio Sputnik strādāšana Vācijā un Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, pusmiljons eiro – raidīšana trijās Turcijas pilsētās, 600 tūkstoši Kirgīzijā, visvairāk – ap miljons eiro Libānas galvaspilsētā Beirutā. Latvijas vārda publiski pieejamajos dokumentos nav.
«Mums neviens šādu informāciju nav sniedzis, bet jāsaka kā ir – pastāv arī viedokļi komarcradio vidē, ka šāda problēma pastāv un ne viņiem vien. Problēma ir tā, ka ir saņemta nauda par retranslāciju. Bet mēs kā valsts iestāde neesam saskārušies ar to, ka varētu pierādīt šos vārdus. Komercradio konkurenti viņi acīmredzot ir.. Viņiem ir plašāka informācija par šo jautājumu nekā mums,» saka Dulevska.
Eiropas parlaments šonedēļ solīja domāt kā aktīvi vērsties pret Krievijas propagandu. Krievijas prezidents un viņam lojālā «Russia Today» TV kanāla vadītāja to iztulkoja kā uzbrukumu brīvai presei un tiesībām brīvi izteikties.
«Skaidrs, ka mēs nevaram pieļaut ilglaicīgi šādu informācijas telpas izmantošanu ar nolūkiem, kas šķeļ, fragmentē ES sabiedrību un pavājina mūsu drošību kā arī šķeļ, fragmentē Latvijas sabiedrību un pavājina mūsu drošību,» norāda Eiroparlamentārietis Artis Pabriks.
«Cik gadu desmitus mūs audzināja – vārda brīvība ir augstāka par visu. Demokrātija – augstāka par visu. Jāklausās citi viedokļi. Bet tikko kā cits viedoklis kļuva dzirdams, kā kāds tajā ieklausījās un mums parādījās auditorija, tā uzreiz atklājās, ka tas ir ļoti šausmīgi un ātri ir jāatrod veidi, likumīgi, lai šis cits viedoklis vairs nekad neskanētu!» sašutusi ir Simonjana.
«Tas runā par to, ka mēs novērojam demokrātijas izpratnes politisko degradāciju rietumu sabiedrībā,» teicis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
«Es esmu ļoti apbēdināts. Maigi sakot tas ir kauns. Tagad EP visi deputāti ir saskaitīti. 304 idioti un 208 auni. 304 balsis par rezolūciju cīņai ar Krievijas propagandu. 208 cilvēki atturējās,» Eiroparlamentārietis Andrejs Mamikins audioierakstā radio «Sputnik».
Latvijas drošības iestādes un ārlietu ministrija uzskata - Sputņik radio un aģentūra Rossija Segodnja ir nevis brīva prese, bet informācijas kara ierocis.
Drošības policijas atbilde Nekā Personīga:
«Radio Sputnik un citi aģentūras Rossija Segodnja veidotie produkti nedarbojas atbilstoši Rietumu demokrātisko valstu izpratnei par objektīviem sabiedrības informēšanas principiem un līdzinās propagandas instrumentiem. Mūsu vērtējumā Radio Sputnik darbība neatbilst Latvijas informatīvās telpas drošības interesēm un ir vērsta uz Krievijas Federācijas interešu realizēšanu, nevis uz Latvijas sabiedrības nodrošināšanu ar objektīvu un vispusīgu informāciju.»
«Ja ir kādas citas valsts finansēts un ar šīs varas svētību apstiprināts darbības modelis, programma, un šāda radiostacija, televīzija vai portāls darbojas jau kā oficiāls valsts informācijas kanāls, sava veida propagandas kanāls, tad mēs nerunājam par preses brīvību, bet mēs runājam par informatīvu karu, uzbrukumu. No tāda viedokļa raugoties attiecīgajām kompetentajām iestādēm uz šo būtu jāraugās no šāda viedokļa. Mums ir jānodala prese un tās brīvība, kas darbojas pēc vieniem standartiem no info kanāliem, kas tiek izmantoti, lai grautu mūsu pamatu,» norāda Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.