Tomēr mamma nav zaudējusi cerību. Viņa ir vērsusies pie svētās Sofijas bērnu centra, uzzinot par tā darbību un par ikgadējām nometnēm, ko tas organizē. Sanktpēterburgas un sv. Sofijas bērnu centra speciālistiem ir izdevies atrast pareizu pieeju zēnam. Pēc mammas vārdiem, nodarbojoties sv. Sofijas bērnu centrā, Daniils ir ievērojami izmainījies uz labo pusi: ir sācis pamanīt bērnus, uztvert viņu klātbūtni, viņš ir ieraudzījis un sadzirdējis viņus.
Mamma vienmēr ir centusies attīstīt bērnu, neskatoties uz to, ka daži Latvijas speciālisti ir teikuši, ka ar Daniila diagnozi un uzvedību tas ir bezjēdzīgi. Un te ir uzskatāms rezultāts: zēns, kurš nav varējis mierīgi nosēdēt pat dažas minūtes, tagad ir spējīgs izturēt veselu stundu un nodarboties ar to, ko viņam piedāvā. Pamazām Daniils sāk runāt, izrunā atsevišķas vienkāršas frāzes. Viņš jau prot palūgt to, ko vēlas, parādīt, kur viņam sāp, un tas ievērojami atvieglo kontaktēšanos ar viņu un viņa vēlmju un vajadzību saprašanu.
Sv. Sofijas bērnu centrā Daniils nodarbojas ar fizkultūru, apmeklē keramikas un teātra pulciņus – tagad viņam ir interesanti pavadīt laiku kopā ar citiem bērniem. Tuvākajā laikā centrā tiks uzstādīta jauna aparatūra komunikācijas un koncentrācijas attīstībai, kas varēs palīdzēt Daniilam un citiem bērniem, kuri apmeklē centru.
