S 6.03.2021.

Kas ir jaunais Krievijas vēstnieks Latvijā?

FOTO: Foto:Ekrānuzņēmums

Savas pēdējās nedēļas Krievijas vēstnieka amatā Latvijā pavada Aleksandrs Vešņakovs. Viņš šeit ir jau deviņus gadus, kas ir netipiski ilgi, jo vēstnieka vidējais rezidēšanas ilgums parasti ir 5 gadi. Šonedēļ Vešņakovs bija Saeimā, lai atvadītos no Latvijas – Krievijas sadarbības grupas. Viņa vietā nāks Jevgēņijs Lukjanovs, Vladimira Putina vadītās Drošības padomes sekretāra vietnieks, cilvēks ar lielu ietekmi Drošības struktūrās, kurš uzrauga Krievijas ārpolitiku.

Jevgēņijs Lukjanovs ir dzimis Pēterburgā 1951.gadā. Šobrīd ir Krievijas Drošības padomes sekretāra Nikolaja Patruševa vietnieks. Šīs padomes vadītājs ir Vladimirs Putins.

Ziņas par Lukjanova biogrāfiju ir skopas. Pēc izglītības angļu valodas filologs Lukjanovs 70 gados strādāja Ļeņingradas militārajā rūpnīcā «Impulss». Vēlāk kļuva par žurnālistu savienības funkcionāru. Strādājis PSRS ārlietu ministrijā, pēc tam īsu brīdi bija Ermitāžas direktora vietnieks, bet no 1993. - 2006.gadam vadošos amatos Drēzdenes bankā un «Vņeštorgbank». Pēc tam sācis strādāt Krievijas prezidenta administrācijā, bet 2010.gadā iecelts Drošības padomē. Krievijas varasiestādes nav publiskojušas, kādi tur ir Lukjanova pienākumi. Spriežot pēc viņa nedaudzajiem publiskajiem iztiekumiem, tā varētu būt starptautiskā politika. Vienā no uzstašanās reizēm Militārās politikas centra rīkotajās zinātnes dienās 2014.gadā Lukjanovs iezīmēja Krievijas interesi par notiekošo Sīrijā - divus gadus pirms tur iebruka Krievijas armija.

JEVGĒŅIJS LUKJANOVS
Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks

Viens no Krievijas Drošības padomes prioritārajiem jautājumiem ir Sīrijas demilitarizācijas jautājums.

Formējās mūsu līnija attiecībā pret citām valstīm, kā arī reģionālajiem forumiem. Krīzes situācijas, tai skaitā situāciju Ukrainā, dažās centrālāzijas valstīs, šie un ne tikai šie jautājumi ik dienas atrodas drošības padomes un tā aparāta redzeslokā.

Lukjanovs ir piedalījies attiecību veidošanā ar Indiju un Ķīnu. Tiešs savos izteikumos Lukjanovs ir bijis attiecībā pret NATO valstīm. 2015.gadā viņš paziņoja par Krievijas gatavību izdarīt triecienus pa NATO militārajiem objektiem Polijā un Rumānijā, kur ASV izvietoja raķeršu pārtveršanas ierīces.

Pirms pāris mēnešiem Krievijas valsts domes apakšpalātas Ārlietu komisija atbalstījusi Lukjanova kandidatūru vēstnieka amatam Latvijā. Lai gan līdz šim izskanējušas šaubas, vai Latvija Lukjanovu apstiprinās, pašreizējais Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs šonedēļ paziņoja, ka Latvijas Ārlietu ministrija tomēr devusi piekrišanu.

Lujanovs uz Latviju pārcelšoties nākamā gada sākumā. Tad arī Maskavā atgriezīsies Vešņakovs.

ALEKSANDRS VEŠŅAKOVS
Krievijas vēstnieks Latvijā

Mēs ar jums esam nokļuvuši attiecībās, kas nav tās pašas labākās mūsu vēsturē. To ir rūgti apzināties.

No skatu punkta te ir Latvijas valsts vaina. Jāveicina dialogs. Jāatgriežas pie pragmatskiem sadarbības principiem.

Pie savstarpējās cieņas principiem un labām kaimiņattiecībām.

Tādēļ novēlējums manam sekotājam, ar kuru es satikšos janvārī – pieturēties pie šī kursa.

Cilvēki, kuriem bijušas regulāras darīšanas ar Krievijas vēstnieku Vešņakovu, atceras kādu interesantu niansi. Līdz iebrukumam Krimā 2014.gadā ar vēstnieku varēja parunāties privāti. Pēc tam gan nē. Viņu vienmēr pavadījusi kāda vēstniecības persona, kas pierakstījusi, ar ko viņš runā un vai neizpļāpā kaut ko lieku.

Arī šonedēļ Vešņakovam tiekoties ar Saeimas deputātiem no viņa ne soli neatkāpās kāds jauns Krievijas vēstniecības darbinieks. «Nekā personīga» izdevās noskaidrot, ka viņa uzdevums ir nodrošināt, lai vēsnieku maiņa notiktu plūstoši.

Ne Lukjanovs, ne Vešņakovs nav karjeras diplomāti. Pirms deviņiem gadiem Vešņakovs bija Krievijas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. Viņu vēstnieka darbam Latvijā akreditēja Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņš uzskata, ka Lukjanovs būs daudz patstāvīgāks savos lēmumos kā Vešņakovs, jo Krievijas hierarhijā Nacionālās drošības padomes sekretāra vietnieka postenis ir ārkārtīgi ietekmīgs.

VALDIS ZATLERS
Bijušais Valsts prezidents

Pirmkārt, jebkurš lielās kaimiņvalsts vēstnieks īpaši šajā starptautiskajā situācijā jāuztver ar ļoti lielu piesardzību. Viņam noteikti tiks dots uzdevums, viņš noteikti būs sagatavots savam uzdevumam, veiks to, kā parasti krievu diplomātiem tas ir raksturīgi ļoti izpildīgi. Kāds varētu būt uzdevums, grūti pateikt, bet es pievērstu uzmanību, ka pēdējā laikā Krievijas mediji ir pārtraukuši negatīvo kampaņu pret Latviju un tās vietā ir pozitīva kampaņa jeb pozitīvi stāsti par Latviju.

Ko tas varētu nozīmēt?

Krievijas specdienestu lomas pieaugumu Latvijā. Viņu aktivitātes pieaugumu Latvijā. Un es vēlreiz teikšu – nebūt nav viņiem jābūt agresīviem. Viņi var būt arī ļoti draudzīgi, bet tai pašā laikā viltīgi, ar konkrētu mērķi, kas ir jāsasniedz, nu varbūt ne dažos mēnešos, bet dažos gados.

Vešņakovs līdz šim bija centies satuvināties ar visa spektra Latvijas politiķiem. Vienīgā partija, ar kuru viņam nebija kontaktu, bija Nacionālā apvienība. «Nekā personīga» pamanīja Krievijas vēstnieku tiekoties ar Jāni Urbanoviču, Dzintaru Zaķi, Solvitu Āboltiņu un ZZS līderi Augustu Brigmani.

AUGUSTS BRIGMANIS
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs

Vai pie jums atvadu vizītē jau bijis vēstnieks Vešņakovs ? Nē. Nav runāts, kad nāks ? Nē. Nav plānots arī ? Nē. Tad jau ir pamats apvainoties. Nē, kāpēc. Ja viņš izteiks tādu vēlmi, protams, mēs ar viņu tiksimies.

Ir bijis pēdējā laikā, kad nācis?

Tagad nav bijis. Ilgstoši nav bijis.

Kad bija pēdējo reizi ?

Nu, vispār jau šogad droši vien, ka bija. Bet tas bija kaut kur gada sākumā. Vismaz pirmajā pusē. A par ko viņš parasti runā, ko viņš stāsta ? Vispārējas frāzes, vispārējas noskaņojums. A kā jums šķiet, nākamais būs labāks ? Ne mazākā priekšstata nav.

ALEKSANDRS VEŠŅAKOVS
Krievijas vēstnieks Latvijā

Kā jūs izvēlējāties cilvēkus, kas nāca uz Krievijas dienām, tur bija Lembergs, Šlesers, kā jūs viņus izvēlējāties?

Mēs aicinām plašu cilvēku loku, kad sankciju nebija, valstī nebija iekšpolitiskā uzstādījuma oficiālajām personām neierasties,tad daudz ministru nāca, ja atceraties vēsturi pirms pieciem gadiem, tad piekritīsiet, ka 3, 4, 5 ministri mūsu Krievijas dienās bija.

Kad sākās tādi uzstādījumi, nāk tādi, kas nebaidās no šādiem uzstādījumiem, kas saprot, ka ar Krieviju ir jāved dialogs, ar Krieviju ir jāsadarbojas, no Krievijas nav jānorobežojas, Krieviju nedrīkst ignorēt. No tā būs tikai sliktāk tiem, kas to dara.