Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/29/11106757t1h6881.jpg)
Decembrī tiek pielikts punkts apjomīgam Iekšlietu ministrijas vadībā īstenotam starptautiskam projektam «Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums» (HESTIA), kas tika uzsākts 2015.gada janvārī un kura galvenais mērķis bija meklēt kopsakarības un pētīt fiktīvo laulību fenomenu cilvēktirdzniecības kontekstā, lai ierosinātu visaptverošu rīcību to novēršanai. Lāsma Stabiņa, projekta HESTIA vadītāja un nacionālā koordinatore cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos, sarunā ar «Apollo» atklāja projekta ietvaros veiktā pētījuma rezultātus un galvenās tendences, kurām būtu jāpievērš uzmanība, lai arvien pieaugošo problēmu ja ne izskaustu, tad iemācītos atpazīt un nepieļautu tālāku izplatību.
«Kad 2013.gadā mēs sākām darbu pie projekta priekšlikuma izstrādes, tad Latvijai gandrīz vienīgajai bija prakse, informācija, priekšstats un zināšanas par to, kas ir fiktīvas laulības cilvēku tirdzniecības kontekstā. Pārējiem uzrunātajiem partneriem bija priekšstats, bet šādas pieredzes nebija,» atklāj L.Stabiņa.
Iniciatīva pētījuma veikšanai nākusi no Latvijas, jo mums bija identificēti upuri, kuriem bija sniegta palīdzība, un policijā jau bija ierosināti kriminālprocesi. Pētījums tika veikts vienlaikus piecās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Īrijā un Slovākijā*. Tagad pēc divu gadu darba projektā ir izkristalizējušās galvenās atziņas par fiktīvo laulību fenomenu saistībā ar cilvēktirdzniecību, kā arī radies jauns jēdziens, proti, «ekspluatatīvas fiktīvas laulības».
Kāpēc ir nepieciešams šāds jauns jēdziens - «ekspluatatīvas fiktīvas laulības»?
«Nav īsti pareizi teikt «cilvēktirdzniecība fiktīvu laulību nolūkā» vai vienkārši «fiktīvas laulības». Kāpēc? Jo fiktīvas laulības ir laulības, kas ir noslēgtas starp Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem un trešo valstu piederīgajiem ar vienu vienīgu mērķi – pirmajam gūt finansiālu labumu, otrajam – iegūt iespēju legāli uzturēties ES, proti, saņemt uzturēšanās atļauju. Tas ir noziegums pret valsti, pret kuru ir jāvēršas visām dalībvalstīm,» skaidro L.Stabiņa.
Latvijā ir noteikta kriminālatbildība gan par Latvijā noslēgtām fiktīvām laulībām, gan par tām fiktīvām laulībām, kuras noslēdz Latvijas pilsoņi ārvalstīs. 2013.gadā, kad spēkā stājās Krimināllikuma grozījumi, šāds normatīvais regulējums ES kontekstā bija diezgan unikāls sasniegums, jo nevienā citā ES dalībvalstī šāda regulējuma nav. Ir valstis, kur kriminālatbildība noteikta par stāšanos fiktīvās laulībās tikai savas valsts teritorijā. Latvijā sods par ļaunprātīgu nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā ir brīvības atņemšana no viena līdz trim gadiem, vai līdz pieciem gadiem, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā vai ja šāda iespēja nodrošināta divām vai vairākām personām, vai ja to izdarījusi personu grupa.
«Mūsu izpratnē šī Krimināllikuma panta mērķis ir plašāks – ne tikai sodīt par apzinātu stāšanos fiktīvās laulībās, bet gan atturēt personas no šķietami vieglas un vilinošas peļņas – aizbraukt uz ārvalstīm, stāties fiktīvās laulībās, saņemt par to naudu. Nav pareizi plašsaziņas līdzekļos paust viedokli, ka sievietes ir upuri, jo viņām par fiktīvajām laulībām netika samaksāta solītā summa. Ja sieviete vai vīrietis apzināti ir piekrituši stāties fiktīvās laulībās par konkrētu naudas summu, kuru nav saņēmuši, tad jebkurā gadījumā cilvēks ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu.»
Taču tai pat laikā projekta pētījumā tiek atzīts, ka ne visas fiktīvas laulības ir ekspluatatīvas fiktīvas laulības, un ne visas ekspluatatīvas fiktīvas laulības ir cilvēku tirdzniecība.
«Ekspluatatīvas fiktīvas laulības» ir jēdziens, kas vienlaikus aptver gan personas ekspluatāciju vieglākā formā, kas visbiežāk tiek interpretēta kā vardarbība ģimenē, gan smagākas ekspluatācijas formas, kuras var tikt atzītas par cilvēku tirdzniecību.
Taču vienlaikus L.Stabiņa atzīst, ka fiktīvo laulību fenomens ir ļoti daudzšķautņains, jo visbiežāk fiktīvajām laulībām apzināti tiek vervētas sievietes ar garīgu atpalicību, nopietnām veselības problēmām vai kuras dzīvo tādos apstākļos, kas neļauj kritiski izvērtēt laulību vai darba piedāvājumus un to sekas. Īpaši šādam riskam ir paļautas jaunas sievietes, kuras dzīvo trūkumā, uzturējušās bērnu namos, ilgstoši dzīvojušas disfunkcionālā ģimenē vai sociālas atstumtības apstākļos. «Laulības ir nopietnas saistības. Arī fiktīvo laulību kontekstā mums ir ļoti jāvērtē personas ievainojamība. Mēs nedrīkstam personu nosodīt un teikt, ka viņa pati ir vainīga. Visi gadījumi ir ļoti individuāli, līdz ar to arī pieejai katrai konkrētajai situācijai ir jābūt individuālai. Nevar viennozīmīgi pateikt, ka šīs sievietes ir noziedznieces, bet šīs – upuri.»
L.Stabiņa uzsver, ka HESTIA projekts nebija orientēts uz fiktīvo laulību pētniecību un analizēšanu: «Mūsu pētījuma mērķis bija tieši fiktīvas laulības, kas konkrēti ir saistītas ar personas izmantošanu. Tika pētīti dažādi gadījumi. Piemēram, sieviete apzināti ir piekritusi stāties fiktīvās laulībās, aizbraukusi uz konkrēto valsti noslēgt laulības, taču viņai netiek samaksāts un viņa tiek pakļauta ekspluatācijai. Tā var būt jebkura sadzīviska ekspluatācija, piemēram, vīrs pret viņas gribu viņu seksuāli izmanto, nodarbina mājkalpībā. No vienas puses – šādā gadījumā varētu būt sarežģīti saskatīt cilvēktirdzniecību. Citos gadījumos sievietēm piedāvā darbu – strādāt par auklīti, sabiedriskās ēdināšanas vai uzkopšanas sektorā. Pēc ierašanās sievietei tiek pateikts īstais nolūks, kāpēc viņa ir atvesta uz mērķa valsti, proti, stāties fiktīvās laulībās. Ja viņa atsakās stāties fiktīvajās laulībās, tad viņu piespiež, kam parasti seko arī ekspluatācija un vardarbība.»
Ir grūti visus šos gadījumus saklasificēt zem viena termina «cilvēktirdzniecība», tāpēc pētnieki izstrādāja šo jauno jēdzienu «ekspluatatīvas fiktīvas laulības», kas ietver gan gadījumus, kad fiktīvās laulībās ir personu ekspluatējošie elementi, gan arī gadījumi, kad eksistē jau ekspluatācijas smaga forma, proti, cilvēktirdzniecība.
Reāls gadījums – meitene ieradusies valstī strādāt pie pakistāniešu ģimenes, kur tiek nodarbināta par auklīti un mājkalpotāju vienlaikus. Viņai ir jāpieskata bērni, jāuzkopj māja, jāgatavo ēst. Kopumā viņa ir nodarbināta 20 stundas diennaktī. Ģimenei ir draugi – pakistānieši –, kuri regulāri nāk ciemos. Šo vizīšu laikā sieviete tiek arī seksuāli izmantota. Rezultātā viens no šiem ģimenes draugiem viņu izvēlas par savu sievu. Viņa tiek nodota šim cilvēkam, taču tas nenozīmē, ka pēc laulībām viņa tiek atbrīvota. Sieviete turpina strādāt, kā arī pret savu gribu seksuāli apmierināt savu vīru. Turklāt šajā konkrētajā gadījumā dzimumattiecības bijušas ļoti agresīvas.
Kompleksa problēma, kurai nepieciešams komplekss risinājums
«Cilvēktirdzniecības jēdziens tiesību aktos ir skaidri definēts: cilvēktirdzniecība ir ekspluatācijas nolūkā izdarīta personas vervēšana, transportēšana, izmitināšana, slēpšana, izmantojot attiecīgus līdzekļus – piespiešana, vardarbība, draudi, personas maldināšana, izmantojot personas ievainojamības stāvokli. Mērķis ir ekspluatācija. Taču saistībā ar fiktīvajām laulībām mērķis ne vienmēr ir personas ekspluatācija. Visbiežāk mērķis ir trešo valstu valstspiederīgajam saņemt uzturēšanās atļauju. Fiktīvā laulība tiek noslēgta, taču personai netiek nodrošināti normāli dzīves apstākļi vai arī viņai netiek ļauts atgriezties savā mītnes zemē. Šādā fiktīvajā laulībā tiek piemēroti visi tie paši līdzekļi, kas cilvēktirdzniecībā – ierobežota personas brīvība, tiek atņemti dokumenti, pret personu izturas vardarbīgi, viņu iespaido emocionāli un fiziski, ir arī gadījumi, kad viņas piespiež vervēt citas meitenes fiktīvajām laulībām.»
«Šī problēma ir kompleksa, bez pētījumiem un speciālistu izglītošanas un izpratnes veidošanas sabiedrībā nav iespējams pret šo fenomenu cīnīties. Bez izpratnes un spējas atpazīt šādus gadījumus to nevar ne novērst, ne apkarot, ne ierobežot. Problēma turpina pastāvēt, un nelegālais fiktīvo laulību bizness turpina plaukt un nest peļņu fiktīvo laulību organizatoriem, starpniekiem un vervētājiem.»
Palikuši ir arī neatbildēti jautājumi par fiktīvo laulību līgavaiņiem, par organizētajām grupām, kas īsteno fiktīvo laulību shēmas un gūst no tām peļņu, jo pētījums aptvēra jautājumus, kas saistīti ar upuri, proti, kas ir šīs sievietes, kāds ir viņu sociālais stāvoklis, kādi ir iemesli, kāpēc viņas piekrīt fiktīvajām laulībām, kā viņas tiek iesaistītas fiktīvajās laulībās un kā fiktīvās laulības kļūst par ekspluatatīvajām fiktīvajām laulībām.
L.Stabiņa atklāj, ka pārsvarā tās ir jaunas sievietes ar nelabvēlīgu dzīves situāciju – nabadzība, vēlme izrauties no briesmīgajiem dzīves apstākļiem, bezdarbs, nereti tās ir garīgās veselības problēmas.
«Mēs ļoti bieži diskutējam par šo piekrišanas aspektu – sieviete taču pati piekrita stāties fiktīvās laulībās! Mums ir jāsaprot, ka personas izvēle ir ierobežots jēdziens, jo daudzos gadījumos šīs sievietes nav piespiestas, nav lietota vardarbība, viņas nav turētas aiz restēm. Teiksiet: «Bet tad jau viņa varēja aizbēgt!» Viņa nevarēja aizbēgt, jo viņai ir bail, viņa nezina, kur iet, pie kā iet un ko darīt, viņa nezina savas tiesības, nezina valodu. Tas ir kā iekrišana slazdā, kuru radījis situācijas konteksts. Sieviete var aiziet, bet viņa neaiziet. Taču jebkurā gadījumā - personas piekrišana nav attaisnojums viņas turpmākajai ekspluatēšanai,» rezumē L.Stabiņa.
Informācija uzziņai:
- Ekspluatatīvas fiktīvas laulības ir cilvēktirdzniecības forma. Lai cilvēka izmantošanas gadījumu identificētu kā cilvēktirdzniecību, ir jāizpildās trīs nosacījumiem: darbības, izmantotie līdzekļi un ekspluatācijas nolūks.
- Ekspluatatīvo fiktīvo laulību gadījumos cietusī persona tiek savervēta (komunikācija ar personu notikusi sociālajos tīklos, personīgi uzrunājuši pazīstami cilvēki), transportēta (personai tiek nopirkta biļete un visbiežāk nosūtīta uz e-pastu), nodota trešajām personām (visbiežāk personu un viņas pavadītāju sagaida mērķa valstī fiktīvo laulību līgavainis vai viņa paziņas vai fiktīvo laulību organizatori), slēpta vai izmitināta (parasti persona tiek izmitināta pie fiktīvo laulību līgavaiņa).
- Izmantotie līdzekļi: viltus darba piedāvājumi, neko nesakot par to, ka patiesais mērķis ir fiktīvas laulības vai personai tiek radīts priekšstats, ka persona stāsies īstā laulībā. Tiek izmantota personas ievainojamība (visbiežāk tā ir personas bezizejas situācija svešajā valstī, kad persona nezina valodu, nezina savas tiesības, ir nobijusies, bieži vien personām ir vidēji smaga garīga atpalicība), draudi, vardarbība vai atsevišķos gadījumos personas atkarība no kāda tuva cilvēka, kurš personu nodod fiktīvām laulībām.
- Ekspluatācijas nolūks ir, personu iesaistot fiktīvās laulībās, trešās valsts valstspiederīgajam iegūt uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā, kas visbiežāk fiktīvo laulību ietvaros turpinās kā seksuāla verdzība un izmantošana mājkalpībā, kā arī personas identifikācijas dokumentu izmantošana aizdevumu un kredītu saņemšanai un piespiešana izdarīt noziedzīgus nodarījumus - vervēt citas sievietes fiktīvām laulībām.
- Ekspluatatīvo fiktīvo laulību gadījumos identificēti visi tie paši personas kontroles līdzekļi, kas tiek izmantoti cilvēktirdzniecības seksuālas izmantošanas un darbaspēka izmantošanas nolūkā gadījumos, proti, draudi, psiholoģiskā kontrole, izolācija no sabiedrības – personīgās brīvības ierobežošana, fiziskā, seksuālā un ekonomiskā vardarbība, personas kontrole, tai uzliekot parādsaistības, kā arī atņemti personas dokumenti.
/nginx/o/2018/07/29/11106756t1h7ad6.jpg)
*Pētījums ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu tika īstenots piecās valstīs un to Latvijas Iekšlietu ministrijas vadībā veica projekta partneri: NVO «Patvērums «Drošā māja»» (Latvija), NVO «Living for Tomorrow» (Igaunija); NVO «Caritas Lithuania» (Lietuva); Īrijas imigrantu padome (Immigrant Council of Ireland) (Īrija); Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrija (Slovākija). Pētījuma rezultātus apkopoja Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūts pie Apvienotajām Nācijām (HEUNI) (Somija).