Baltais nams pirmdien pauda atbalstu Kongresa izmeklēšanai, lai pārbaudītu apgalvojumus par Krievijas mēģinājumiem iejaukties ASV vēlēšanās.
Baltais nams atbalsta kiberuzbrukumu izmeklēšanu Kongresā (16)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mēs sen esam atbalstījuši principu, ka šis jautājums izvērtējams Kongresā,» norādīja Baltā nama pārstāvis Džošs Ērnests, piebilstot, ka likumdevējiem ir «īpaša atbildība» izmeklēt šādus eksplozīvus gadījumus.
Noraidot jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa šaubas par Maskavas lomu kiberuzbrukumos ASV politiskajām institūcijām, Ērnests izteicās, ka «nav nepieciešama drošības pielaide, lai saprastu, kam nāca par labu Krievijas ļaunprātīgās kiberdarbības».
Kā ziņots, piektdien presē nonāca ziņas, ka ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) slepenā vērtējumā konstatējusi, ka Krievija bija iejaukusies ASV prezidenta vēlēšanās, lai palīdzētu Trampam uzvarēt.
Baltais nams jau pirms tam paziņoja, ka ASV prezidents Baraks Obama pieprasījis izlūkdienestiem veikt «visaptverošu pārbaudi» par 2016.gada priekšvēlēšanu laikā notikušajiem kiberuzbrukumiem. ASV Kongresa demokrāti vērsuši spiedienu pret Balto namu, pieprasot atklāt Kongresam vai visai sabiedrībai detaļas par Krievijas kiberuzbrukumiem un dezinformāciju vēlēšanu laikā.
Tikmēr Tramps noraidījis CIP slēdzienu par Krievijas iejaukšanos.
«Tie ir tie paši cilvēki, kuri sacīja, ka Sadamam Huseinam ir masu iznīcināšanas ieroči,» piektdienas vakarā paziņoja Trampa pārejas komanda.
«Vēlēšanas beidzās pirms ilga laika ar vienu no vēsturē lielākajām uzvarām Elektoru kolēģijā. Tagad ir laiks doties tālāk un «Atkal padarīt Ameriku diženu»,» teikts Trampa komandas paziņojumā.
Savukārt svētdien pārraidītā intervijā televīzijas kanālam «Fox News» Tramps CIP apgalvojumus nodēvēja par smieklīgiem.
Viņš gan uzsvēra, ka neiebilst pret Obamas rīkojumu izvērtēt priekšvēlēšanu kampaņas laikā notikušos kiberuzbrukumus, tomēr uzsvēra, ka «nevajag teikt tikai «Krievija». Ir jāpiemin arī citas valstis vai iespējams citas personas».
«Washington Post» ziņoja, ka ar Maskavu saistīti cilvēki piegādājuši vietnei «WikiLeaks» hakeru iegūtas e-pasta vēstules, tostarp Demokrātu nacionālās komitejas un Hilarijas Klintones kampaņas vadītāja rakstītās.
«Izlūkošanas kopienas vērtējums ir tāds, ka Krievijas mērķis šeit bija atbalstīt vienu kandidātu pret otru, lai palīdzētu Trampam tikt ievēlētam,» laikraksts citēja augstu ASV amatpersonu, kas pagājušonedēļ tikusi informēta par CIP vērtējuma izklāstu senatoriem.
Savukārt laikraksts «New York Times» vēstīja, ka ASV izlūkošanas dienesti ar «lielu pārliecību» secinājuši, ka Krievijas hakeri iekļuva gan Republikāņu nacionālās komitejas, gan Demokrātiskās partijas organizāciju sistēmām, bet publiskoja tikai no demokrātu datorsistēmām iegūto informāciju.
Daži jautājumi tomēr palikuši bez atbildes, un CIP vērtējums ne tuvu nav oficiāls vērtējums, ko būtu izstrādājušas visas 17 ASV izlūkošanas aģentūras.
Izlūkdienesta aģentiem, piemēram, nav pierādījumu, ka Krievijas ierēdņi būtu norīkojuši kādas konkrētas personas piegādāt vietnei «WikiLeaks» hakeru iegūtās demokrātu e-pasta vēstules.
Tikmēr «WikiLeaks» dibinātājs Džuljens Asanžs ir noliedzis jebkādu saistību ar Krieviju.
Tomēr jau iepriekš ASV izlūkdienesti bija paziņojuši par Krievijas hakeru iespējamo ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem, bet nekad iepriekš publiski netika pausts, kura kandidāta interesēs hakeri varētu būt darbojušies.
ASV senators Čaks Šumers, kurš janvārī varētu kļūt par demokrātu mazākuma līderi, aicinājis sākt Kongresa izmeklēšanu par šo jautājumu.
Savukārt pašreizējais demokrātu mazākuma līderis senators Harijs Rīds pat apsūdzēja Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju par to, ka viņš «jau ļoti ilgu laiku» zināja, ka Krievijas hakeri uzbrūk republikāņu serveriem, un aicināja sākt izmeklēšanu arī pret Komiju.