Eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu apbēdinājusi ažiotāža saistībā ar iegūto kapavietu Rīgas I Meža kapos, liecina viņas ieraksts sociālajā vietnē «Facebook», kurā viņa retoriski arī vaicā - vai atgriezties svešā zemē, kur «nevienam pat sapņos nerādītos doma, ka kādam cilvēkam var apskaust viņa mūža māju».
Eksprezidente savā ierakstā, kas datēts ar 16.janvāri, norādījusi, ka 1938.gadā viņas tēva līķis ticis ietīts Latvijas karogā un ielaists Atlantijas okeāna dzelmē. «Mani, jaundzimušo, viņš vēl nebija paspējis redzēt. Māte nepiedzīvoja ne bēres, ne kapa vietu, kur kādu ziedu nolikt,» savā ierakstā norādījusi Vīķe-Freiberga.
«Mātes vecāko brāli Andreju, līdz ar svaini un četriem kaimiņiem, atrada sašautus un saplosītus no lidmašīnas 1941.gada vasarā. Andrejs nebija miris tūliņ, bet vēl rāpojis kādu gabalu uz priekšu, tikai viņa iekšas nebija tikušas līdz. Vecā māte raudādama centās savu dēlu kaut cik vēl salikt kopā, lai visu apglabātu. Viņa vēl ilgi rāpojusi pa sūnām, izmisīgi meklēdama sava dēla acis,» turpinājusi eksprezidente, kura arī norādījusi, ka tēva brālis Vilis ticis nāvīgi ievainots vēderā vācu armijai 1944.gadā atkāpjoties caur Baltkrieviju.
Eksprezidente arī atminas, ka tikai dažas nedēļas pēc došanās bēgļu gaitās, 1945.gada 24.janvārī, Meklenburgas pilsētā Parhimā, nomira māsiņa Mārīte, tieši sava tēva dzimšanas dienā. «Mēs ar māti sagadīšanās pēc pie nometnes vārtiem pārtvērām pārkrautos līķratus, kas katru dienu veda zārkus, ko apglabāt kopējā bedrē. Panācām, ka vismazāko zārciņu izcēla un izkārtojām Marītei atsevišķu kapa vietu vietējā kapsētā. Viņas bēres bija 27.janvāri, mūsu mammas dzimšanas dienā,» klāstīja Vīķe-Freiberga.
Tolaik tēvs esot samaksājis par kapa kopšanu uz 25 gadiem, taču drīz vien pilsētu ieņēma sarkanarmija un krievu zaldāti kapsētu apgānīja un nolīdzināja. «Tagad tur ir pilsētas parks,» zināja sacīt eksprezidente.
Viņa arī klāstīja, ka kādā Monreālas «Mount Royal» kapsētas nogāzītē ir vientuļš mazs kapiņš, ko neviens gadiem ilgi neapciemo. «Tur guļ mūsu dēliņš, kurš piedzima un nomira 1966.gadā. Mēs bijām jau nokārtojuši dokumentus, lai viņa urnu pārvestu uz Latviju, jo arī paši ar vīru bijām cerējuši, ka mūsu pēdējā atdusas vieta būs dzimtajā zemē. Tamdēļ jau laicīgi tika sākta ģimenes kapu iekārtošana. Ja viss būtu gājis labi, varbūt, ka dēliņa pārapbedīšana būtu varējusi notikt viņa nākamajā dzimšanas vai nāves dienā - 28. vai 29.aprīlī,» turpinājusi eksprezidente.
«Kā tagad mums savu bērnu guldīt kapa vietā, kas ir tikusi apgānīta ar naidu, dusmām un skaudību no savas tautas puses un pat ar apvainojumiem par noziedzīgu rīcību? Un kā ar mums pašiem? Vai varbūt mums drīzāk atgriezties pie viņa, svešā zemē, kur nevienam pat sapņos nerādītos doma, ka kādam cilvēkam var apskaust viņa mūža māju?» retoriski vaicāja Vīķe-Freiberga.
Laikraksts «Diena» iepriekš vēstīja, ka eksprezidente, izmantojot starpniekus, tikusi pie kapavietas Rīgas I Meža kapos, netālu no Latvijas pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes atdusas vietas.
No vairākām amatpersonām Rīgas pašvaldības iestādēs laikraksts noskaidrojis, ka I un II Meža kapos dabūt kapavietu «no malas» nav iespējams. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes galvenais speciālists Krišs Noris skaidrojis, ka I Meža kapi ir daļēji slēgta kapsēta, kur vietas var iegūt tikai tie, kuriem uzturēšanā jau ir kapavietas un kuriem tās ir «pilnas», turklāt «tagad jau ir tik tālu nonācis, ka pat tiem vairs nepietiek, nav teritorijas».
Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izvērtēs medijos izskanējušo informāciju, ka eksprezidente, izmantojot starpniekus, tikusi pie kapavietas Rīgas I Meža kapos.
Ievērojot to, ka eksprezidente vairs nav valsts amatpersona, KNAB izvērtēs publiski izskanējušo informāciju un lems par pārbaudes uzsākšanas nepieciešamību, aģentūrai LETA teica KNAB preses pārstāve Laura Dūša.
