Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/30/11109976t1hec20.jpg)
No 1. aprīļa bankām būs jānodrošina, ka drošības kodi neatkārtojas. Kā turpmāk iedzīvotāji varēs piekļūt savām internetbankām? Mērķis ir izveidot aizsardzības sistēmu brīdī, kad klients autorizējas savā internetbankā, vēsta LTV ziņu raidījums «Rīta Panorāma».
«Nav runa par to, ka kodu karte ir mazāk droša. Vienkārši pēc Eiropas Centrālās bankas vadlīnijām sanāk, ka kodu kartē, pat ja šobrīd ir 72 ieraksti, teorētiski normālam klientam pie ikdienas izmantošanas reizi pusotrā gadā visi kodi atkārtojas. Prasība ir tāda, lai kodi neatkārtotos,» skaidroja «Swedbank» valdes loceklis Vadims Frolovs.
Katra banka izstrādājusi savu mehānismu, kā īstenot Eiropas prasības reālajā dzīvē.
«Es paņemu telefonu, noskanēju, ievadu PIN kodu,» šādā veidā ar viedtālruņa palīdzību turklāt maksājumus internetbankā varēs veikt bankas «Citadele» klienti. «Pastāvēs arī citi veidi, kā piemēram – dažādi kodu kalkulatori, kā arī kodu kartes, bet kodu kartiņām papildus būs vēl SMS kods,» norādīja «Citadele banka» valdes loceklis Kaspars Cikmačs.
Līdzīgu, taču citādāku risinājumu izvēlējusies «Nordea» banka: «Klients pievienojas savai internetbankai un norādot savu klienta numuru, tad parāda, ka notiek savienošanās ar aplikāciju un uzreiz tiek paprasīts kods. Ievadām kodu, lai pievienotos, atzīmē, ka kods ir pareizs un tad jau aplikācija pati zina, ka šis kods ir ievadīts, notiek savienošanās ar sistēmu un klients tiek ērti savā internetbankā. Podziņu telefoniem – tādējādi mums ir iespēja izmantot kodu kalkulatorus vai arī e-paraksts, kas arī ir kā alternatīva podziņu telefonu lietotājiem.»
«Swedbank» klientiem ļaus izmantot vecās kodu kartes, vienlaikus uz mobilā tālruņa numuru tiks atsūtīts vēl viens kods un tikai pēc tā ievadīšanas būs iespējams veikt maksājumus internetbankā.
Eksperti norāda uz riskiem, kas saistīti ar viedtālruņiem. «Ja man būtu teikšana par to, kā tam būtu jānotiek Latvijā, es laikam neuzticētu to darīt katrai bankai atsevišķi un vēl jo vairāk tādos gadījumos, kad bankas pašas to neizstrādā, bet pasūta to kādiem ārpakalpojumu sniedzējiem. Datu drošības speciālisti pasaulē vispār ir ļoti, ļoti maz. Tādi, kas tiešām kā rentgenā redz un spēj novērtēt, kādam būtu jābūt drošākas sistēmas dizainam. Man ir šaubas par to, vai visu banku rīcībā ir šādi resursi, lai šo drošības līmeni būtiski paaugstinātu un man ir šaubas par uzraudzību, kāda Latvijā tiks realizēta pret bankām, novērtējot šo autentifikācijas līdzekļu drošības līmeni,» sacīja LU Matemātikas un informātikas institūta vadošais pētnieks Māris Alberts.
Cilvēkiem esot ļoti uzmanīgi jāizturas pret savu viedtālruni, lai tas netiktu inficēts ar ļauntūrām. Nevajadzētu tālrunī ielādēt tādas programmas, kas pieprasa piekļūšanu kontaktiem, īsziņām, kamerai.