Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Foto: Amatā stājas Austrijas jaunais prezidents

FOTO: Reuters/Scanpix

Bijušais «zaļo» līderis Aleksandrs van der Bellens ceturtdien stājies Austrijas prezidenta amatā, kļūstot par pirmo valsts galvu, ko atbalstījusi opozīcijas partija.

«Es piedzimu kā bēgļu bērns,» savā inaugurācijas runā paziņoja van der Bellens. «Tagad es stāvu jūsu priekšā kā federālais prezidents,» viņš piebilda.

Van der Bellens piedzima 1944.gadā Vīnē. Jaunajam Austrijas prezidentam baltvācu izcelsme, viņa vecāki ir Igaunijas pilsoņi, kas 1940.gadā pēc PSRS iebrukuma no Igaunijas devās uz Vāciju, bet vēlāk - uz Austriju.

Prezidents runā atzina, ka migrantu pieplūdums ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras Austrija un Eiropa. Pie tiem viņš pieskaitīja arī tehnoloģiju progresa rezultātā zaudētās darbavietas.

Van der Bellens aicināja Austriju pieņemt pārmaiņas, ievērojot cilvēktiesības un liberālās vērtības, kas ir Eiropas Savienības (ES) pamatā.

«Mūsu kā cilvēku pienākums ir palīdzēt tiem cilvēkiem, kuriem tas ir vajadzīgs, vienalga vai viņi ir vietējie vai ārzemnieki,» uzsvēra prezidents.

ES ir «nepilnīga, ievainojama un sarežģīta», atzina Austrijas valsts galva.

«Mūsu lielākais risks ir padošanās vienkāršu atbilžu kārdinājumam un pagriešanās nacionālisma un atšķelšanās virzienā. Mēs nedrīkstam padoties kārdinājumam,» brīdināja van der Bellens.

Jaunā prezidenta inaugurācija notiek brīdī, kad Austrijas valdošās koalīcijas - Sociāldemokrātu partijas (SPÖ) un konservatīvās Tautas partijas (ÖVP) - vidū valda nopietna krīze, kas radījusi spekulācijas par iespējamām pirmstermiņa vēlēšanām.

SPÖ pārstāvošais kanclers Kristiāns Kerns nācis klajā ar ultimātu, kurā dots laiks līdz piektdienai, kad viņam pašam un ÖVP pārstāvošajam vicekancleram un ekonomikas ministram Reinholdam Miterlēneram kopīgi jāizstrādā programma par darbavietu radīšanu, ekonomisko izaugsmi un izglītību.

Abas valdošās partijas saskaras ar rekordaugstu bezdarbu valstī - 9%. Ekonomisti norāda, ka viens no galvenajiem bezdarba pieauguma iemesliem ir patvēruma meklētāju pieplūdums.

Kritizējot valdību, van der Bellens runā norādīja, ka «tauta gaida nepieciešamos lēmumus, kas uzlabotu viņu dzīvi».

Valdošo partiju sliktie rezultāti prezidenta vēlēšanās atspoguļo austriešu pieaugušo vilšanos ar abām koalīcijas partijām, kuras desmitgadēm pārvaldījušas valsti.

Vairums sabiedriskās domas aptauju liecina, ka vispopulārākā partija Austrijā ir galēji labējā Brīvības partija (FPÖ), kurai seko abas valdošās partijas.

Van der Bellens amatā nomaina sociāldemokrātu Heincu Fišeru, kurš amatā bija divus termiņus. Prezidentam Austrija ir lielākoties ceremoniāla loma, tomēr pēc nākamajām parlamenta vēlēšanām viņš varēs nosaukt jauno kancleru.

Austrijā prezidenta ievēlēšanai šogad bija vajadzīgi vairāki mēneši, līdz beidzot 4.decembrī tajās uzvarēja neatkarīgais kandidāts van der Bellens.

Atkārtotajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā van der Bellens ieguva 53,79% balsu, bet viņa sāncensis galēji labējās Brīvības partijas (FPÖ) kandidāts Norberts Hofers - 46,21% balsu.

Hofers vairākkārt paziņoja, ka viņa partija šoreiz neapstrīdēs vēlēšanu rezultātus.

Pirmajā vēlēšanu kārtā, kas notika 24.aprīlī, uzvarēja Hofers, pirmo reizi pēckara Austrijas vēsturē izspiežot no cīņas otrajā kārtā abu lielāko tradicionālo partiju - SPÖ un ÖVP - kandidātus.

Taču 22.maijā notikušajā otrajā kārtā ar niecīgu balsu pārsvaru uzvarēja van der Bellens, par kuru saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem balsoja 50,3% austriešu, kamēr Hoferu atbalstīja 49,7% vēlētāju.

Sākotnējie balsu skaitīšanas rezultāti, kas tika iegūti pēc biļetenu saskaitīšanas vēlēšanu iecirkņos, balsošanas dienas vakarā liecināja, ka Hofers ir vadībā ar 3,8 procentpunktu lielu pārsvaru, taču situāciju mainīja pa pastu nobalsojušie, kas sasniedza rekordlielu skaitu - 700 000.

Jau tūlīt pēc vēlēšanām FPÖ politiķi un partijas atbalstītāji sāka runāt par pieļautajiem pārkāpumiem, tostarp par pāragru pa pastu saņemto biļetenu aplokšņu atvēršanu.

FPÖ vērsās Konstitucionālajā tiesā, kas, ņemot vērā masveida pārkāpumus, kuri tika pieļauti pa pastu saņemto biļetenu skaitīšanā, 2.jūlijā vēlēšanu rezultātus anulēja.

Sākotnēji atkārtotās vēlēšanas bija paredzēts sarīkot 2.oktobrī, taču tās atkal nācās atlikt, jo izrādījās, ka balsošanai neklātienē paredzēto aplokšņu līme ir nekvalitatīva un tās pašas veras vaļā, radot risku, ka vēlēšanu rezultātus atkal varētu apstrīdēt.

Aktuālākās ziņas