Krievijas okupētajā un anektētajā Ukrainas Krimas pussalā cilvēktiesību situācija strauji pasliktinājusies, teikts starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas «Amnesty International» ziņojumā, kas veltīts pussalas aneksijas trešajai gadadienai.
«Situācija ir jo nopietnāka tāpēc, ka nepastāv nekādi starptautiskie novērošanas mehānismi, kam būtu piekļuve pussalai. Tādā veidā nekas neattur Krievijas varasiestādes un faktisko Krimas vadību no vismazāko disidentisma izpausmju pilnīgas apspiešanas,» teikts dokumentā.
Krimas tatāru tautas padomes - Medžlisa - aktīvistu vajāšanas pērn sasniegušas «jaunu līmeni», norāda organizācija.
Ziņojumā uzskaitīti Krimas tatāru kriminālās un administratīvās vajāšanas gadījumi, arī «26.februāra lieta» un lietas, kas ierosinātas pret reliģiskās organizācijas «Hizb ut tahrir» dalībniekiem.
Vajāšanām pakļauti arī vienkāršie Krimas tatāri, kuru mājās drošības struktūras «patvarīgi» veic kratīšanas.
«Krievijā biežāki kļuvuši sociālo tīklu lietotāju administratīvie aresti, kas savās vietnēs ievietojuši «ekstrēma» rakstura informāciju, pat ja tās ir publikācijas, kas tapušas vēl pirms Krimas aneksijas,» teikts ziņojumā.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
