Gruzijā krievvalodīgo skaits sarucis no 6,4% līdz 1,1%.
Maskavā bāzētās konsultāciju firmas «Macro-Advisory» vecākais partneris Kriss Vīfers, kurš specializējas bijušās Padomju Savienības valstīs, norādīja, ka krievu valodas lietojuma mazināšanos noteikuši PSRS sabrukuma izraisītie politiskie spēki.
«Valstis atradās padomju jūgā, un kad tās ieguva brīvību, tās vēlējās sākt nomest ar nebrīvi saistītās lietas, tostarp valodu,» viņš paziņoja.
Tas «daļēji tika darīts, lai distancētos no Krievijas ietekmes, gan kultūras, gan arī politiskās, bažījoties, ka krievu valodas saglabāšana atvieglos Maskavas iespēju ietekmēt to politiku, [ar] Krievijas propagandas un ziņu translāciju palīdzību ietekmējot to iekšpolitisko dienas kārtību», skaidroja Vīfers.
Dažas valstis savukārt novērsās no Krievijas, lai veidotu politiskas alianses ar Rietumiem un Āziju, kā arī, lai piesaistītu investīcijas, piebilda eksperts.
Šādam skaidrojumam piekrita arī Maskavā bāzētās investīciju bankas «Renaissance Capital» vecākais ekonomists Čārlzs Robertsons.
«Ja Padomju Savienībā krievu valoda bija savstarpējās sazināšanās valoda, tad kopš 1991.gada daļai jauno nacionālo līderu bija vēlme attīstīt pašiem savu nacionālismu, lai piešķirtu viņu valstīm lielāku stabilitāti. Baltieši ienīda viņiem uzspiesto pārkrievošanu,» uzsvēra Robertsons.
Viņš arī vērsa uzmanību uz «ievērojamu» etnisko krievu plūsmu atpakaļ uz Krieviju, īpaši no Vidusāzijas, kas arī palīdzēja samazināt krievu valodas lietojumu dažās valstīs.
Tomēr Baltkrievijā šajā laikā ir novērojama pretēja tendence. 1994. gadā nepilna puse tās iedzīvotāju krievu valodu atzina par savu galveno valodu, bet pērn tādu bija jau 71%.