Laimīgo iedzīvotāju skaits Latvijā sasniedz 74%, par šādiem jaunākajiem Laimes indeksa datiem piektdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas». Šo rādītāju Latvijā nosaka jau 17.gadu.
Aptauja: Laimīgo Latvijas iedzīvotāju skaits mazāks nekā pērn (269)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šie cilvēki uz jautājumu, vai kopumā jūtas laimīgi, aptaujā atbildējuši ar «Jā» vai «Drīzāk jā». Ja no šī apjoma atdala tikai pirmos jeb tos, kas nešaubīgi apstiprināja savu laimes sajūtu, tādu ir 25,2%. Salīdzinot ar pērno gadu, Latvijā laimīgo cilvēku skaits ir samazinājies, jo pērn tā jutās 31%. Un arī kopējais laimīgo iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā pērn sasniegtie rekordaugstie 77%.
Nelaimīgo šogad ir 19,5%.
«Pēdējos četrus gadus vidēji statistiski Latvijas iedzīvotāji jūtas tik laimīgi un tik apmierināti ar dzīvi, kā vēl nekad iepriekš jaunāko laiku vēsturē,» saka aptaujas veicēja «SKDS» direktors, sociologs Arnis Kaktiņš.
Indekss uzrāda - latvieši ir laimīgāki nekā krievi Latvijā, bet dzimumu profilā vīrieši ir mazāk laimīgi nekā sievietes. Visapmierinātākie ar savu dzīvi ir gados visjaunākie: vecuma grupās no 18 līdz 24 gadiem tie ir 87%, bet no 25 līdz 34 gadiem laimīgi ir 82%.
Kā atzīst raidījuma uzrunātais Mareks, viņš kļuvis laimīgs, jo sapratis savu dzīves mērķi, savu sapni. «Es nezinu, kā es to izdarīšu, bet es to izdarīšu,» piebilda Mareks.
«Ļoti laimīgi, jo bērns jau ir tas lielākais laimes nesējs,» tā savukārt saka Lolita.
Datos izteikti redzama tendence - jo vecāki cilvēki, jo mazāk laimīgi viņi ir, un izteikti palielinās stabili nelaimīgo procenti.
Liāna saka, ka laimīga nejūtas, bet laimīga būtu, ja viss būs labi.
«Vispār ļoti daudz pietrūkst līdz pilnai laimei. Ne velti ir anekdote tagad - pavasaris pie mums negrib atnāk, jo augstāki nodokļi nāk virsū. Vispār situācija ir ļoti, ļoti slikta,» uzskata Olga.
Savukārt Jūlija spriež, ka pensija ir maza, bet jāizdzīvo, veselīgi jāizdzīvo.
Pēc nodarbinātības sektora laimīgākie ir valsts un pašvaldību iestādēs strādājošie - tur tādi ir 83%, nelaimīgākie - bezdarbnieki.
Jaunākais Laimes indekss nostiprina arī jau iepriekš redzamo tendenci - jo augstāka izglītība, jo lielāka apmierinātība. «Pastāv sakarība starp izglītību un ienākumu līmeni - jo cilvēkam ir augstāka izglītība, jo ar lielāku varbūtību pelnīs vairāk,» skaidro Kaktiņš.
Iedzīvotāji, kas ir augstākajā ienākumu grupā, visbiežāk sevi atzīst par laimīgiem - tā norāda 86%. Ar augstiem ienākumiem tiek saprasta mēnešalga 470 eiro un vairāk.
«Izglītība ir saistīta ar to, kur un kādā darbā tu vari strādāt, kādu amatu vari ieņemt, un te redzam, tie, kas ir vadītāji, ir priekšnieki un strādā kvalificētāku darbu, tie biežāk sevi ir atzinuši par laimīgiem un apmierinātiem ar dzīvi nekā tie, kas strādā salīdzinoši mazāk kvalificētus darbus,» komentē Kaktiņš.
«Līdz pilnai laimei ir vēl, kur kāpt, kā daudziem Latvijā. Kas pietrūkst, ir amata pozīcija un iespējas šajā valstī, bet ir diezgan labi. Ja grib, tad var,» tā saka raidījuma uzrunātais Kristofers.
Savukārt Santa secina, ka patlaban nejūtas laimīga, jo vēl nav atradusi savu ceļu uz savu laimi.
«Es esmu skolotāja, jūs saprotiet, es ieraugu televīzijā [izglītības ministru Kārli] Šadurski, un uzreiz mans Laimes indekss nokrīt uz leju,» tā savukārt teic Diāna.
No aptaujas izriet, ka visapmierinātākie cilvēki dzīvo Rīgā. Šeit 79% ir laimīgi.
Pētniekiem zināmā mērā kā pārsteigums ir rezultāts, ka otrs laimīgākais reģions Latvijā ir Latgale. 75% latgaliešu sevi uzskata par laimīgiem, lai gan ekonomiskie rādītāji tur ir švakākie. Izrādās, nelaimīgākie cilvēki ir Kurzemē.