EK rekomendē Latvijai samazināt nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Eiropas Komisija (EK) rekomendē Latvijai samazināt nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem, pārceļot to uz citiem avotiem, kas ir mazāk kaitīgi izaugsmei un veicina nodokļu maksāšanu, teikts pirmdien publiskotajās Eiropadomes rekomendācijās Latvijas 2017.gada reformu programmai un tās viedokli par valsts Stabilitātes programmu.

EK norāda, ka ienākumu nevienlīdzība valstī ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā (ES), bet Latvijas nodokļu sistēma ir mazāk progresīva nekā citās bloka dalībvalstīs, veicinot augsto nevienlīdzību un nodarbināto nabadzību.

Eiropadome rekomendē Latvijai šogad un nākamgad īstenot fiskālo politiku saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvās daļas prasībām, kas ietver sasniegt vidēja termiņa budžeta mērķus 2018.gadā, ņemot vērā ar sistēmisko pensiju reformu un strukturālajām reformām saistītus izdevumus, kas pieļauj īslaicīgu novirzi.

EK publiskotās rekomendācijas aicina uzlabot sociālā nodrošinājuma tīkla pietiekamību un palielināt darbaspēka profesionālās prasmes, paātrinot mācību programmas reformu profesionālās izglītības jomā. Ziņojumā norādīts, ka pamata sociālā nodrošinājuma tīkla trūkumi veicina augstu nabadzības līmeni un nevienlīdzību, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti un gados vecākiem iedzīvotājiem. Nabadzības līmenis starp cilvēkiem ar invaliditāti ir viens no augstākajiem Eiropā. Komisija skaidro, ka zemā ienākuma līmeņa reforma, par kuru tika paziņots 2014.gada, taču kas netika īstenota, negatīvi ietekmē trūcīgās mājsaimniecības, lai arī vidēja termiņa plāni par minimālā ienākuma atbalstu ir izstrādes procesā.

Komisija uzsver, ka nodarbinātības perspektīvas Latvijā labākas ir ekonomiskās aktivitātes centros un darbiniekiem ar augstām profesionālām praksēm, tāpēc darbaspēka profesionālo prasmju palielināšana var risināt šīs problēmas.

Latvijai jāpalielina izmaksu efektivitāte un piekļuve veselības aprūpei, tostarp samazinot personīgo maksājumu veikšanu un ilgās gaidīšanas rindas. EK vēsta, ka, lai arī Latvijas varasiestādes ir veiksmīgi īstenojušas veselības aprūpes sistēmas nozīmīgas reformas, lieli personīgie maksājumi, ilgas gaidīšanas rindas, zems valsts izdevumu līmenis un nepietiekama pakalpojumu sadale ierobežo piekļuvi veselības aprūpei.

Tāpat tiek rosināts palielināt efektivitāti un atbildību sabiedriskajā sektorā, jo sevišķi vienkāršojot administratīvās procedūras un stiprinot interešu konflikta novēršanas režīmu, tostarp maksātnespējas administratoriem.

Uz augšu