Topošā Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles ēka ir visu laiku ievērojamākā, lielākā un finansiāli ietilpīgākā sabiedriskā būve Ventspils pilsētas vēsturē. Ceļš līdz tai bijis garš un sarežģīts, taču pateicoties mērķtiecīgam komandas darbam šodien jau var redzēt pirmos darba augļus.
Šādi vērienīgi projekti nav īstenojami īsā laikā. Darbs sākts jau 2003.gadā, kad pašvaldība izstrādāja Ventspils kultūras norišu vietu koncepciju. Tika konstatēts, ka pilsētā nav norišu vietas augstas klases akustiskās mūzikas, tai skaitā simfoniskā orķestra, ērģeļmūzikas, koru un citas mūzikas atskaņošanai. Vienlaikus pilsētas sāpju bērns bija valsts Mūzikas vidusskola, kas atradās katastrofālās telpās, apdraudot gan audzēkņus, gan pedagogus. Tādēļ jau trešo gadu skola atrodas pagaidu telpās dažādās pilsētas vietās. Diskusijas rezultātā nonākts pie secinājuma, ka projekts jāattīsta kopīgi ar valsti, jo Ventspils nav tik liela, lai varētu pilnvērtīgi noslogot šādu koncertzāli, tādēļ svarīgi, ka to var apvienot ar Mūzikas vidusskolu.
Daļu no telpām, kas ir nepieciešamas skolai, vienlaicīgi varēs izmantot arī koncertzāles vajadzībām. Piemēram, pa dienu telpas, kā individuālās klases izmantos skolas audzēkņi, bet vakarā tās pielāgos koncertmākslinieku vajadzībām – grimētavām, ģērbtuvēm un tamlīdzīgi. Telpu dubultā noslodze pozitīvi atsauksies uz ēkas uzturēšanas izdevumiem, kas tiks dalīti starp skolu un koncertzāli. Skolas vajadzībām būs paredzētas vairāk nekā 70% telpu, bet nepilni 30% būs saistīti ar koncertzāles funkciju, taču arī lielā zāle un ērģeles tiks izmantotas mācību procesam, piemēram, koncertiem ar audzēkņu līdzdalību.
Objekts būs unikāls arī ar savām modernajām stabuļu ērģelēm. Latvijā pēdējo reizi stabuļu ērģeles būvētas 30.gados Latvijas Universitātes Lielajam aulam. Tātad pagājis teju gadsimts un nu taps vēl vienas stabuļu ērģeles – Ventspils Mūzikas vidusskolai. Tās tiek izgatavotas Vācijā, Bonnā, «Johannes Klais Orgelbau» ērģeļbūves darbnīcā un kā konsultante projektā piedalās pasaulslavenā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna, kura spēlēs arī atklāšanas koncertā. Topošās ērģeles būs ar inovatīviem risinājumiem. Pēc sava skanējuma tās būs stabuļu ērģeles, kurām skaņa nāk no stabulēm nevis no skaļruņiem un pastiprinātājiem. Tikmēr visam, kas saistās ar ērģeļu vadību, būs izmantotas pašas modernākās tehnoloģijas. Paredzēts arī mobilais ērģeļu konsoles – spēles galds, kas ļaus ērģelniekam atrasties uz skatuves kopā ar citiem mūziķiem. Šāds mobilais spēles galds būs vienīgais Latvijā.
Ēkas uzturēšanas izdevumi tiks samazināti visos iespējamos veidos – tā būs pati energoefektīvākā šāda veida ēka visā valstī un pat plašākā mērogā. Ir paredzēti 13 inovatīvi kompleksi pasākumi, kas ļaus šo energoefektivitāti nodrošināt visaugstākajā līmenī. Ņemot vērā, ka tā ir sabiedriska ēka, kur notiek intensīva cilvēku kustība, ir uzstādīti avangardiski mērķi. Liela daļa no kompleksajiem energoefektivitātes pasākumiem tiks īstenoti pirmo reizi Latvijā, tādēļ daudzas pašvaldības un valsts institūcijas vērtēs, kā tie strādā un kāds būs efekts. Neapšaubāmi, ka Ventspils pieredzi pārņems arī citi un šie risinājumi tiks ieviesti ne vienā vien ēkā valstī.
Piemēram, apkure ir paredzēta gan no pilsētas centralizētā siltumavota, gan no ēkā iebūvētās siltumsūkņu sistēmas, kas nodrošinās apkuri starpsezonu posmā un telpu dzesēšanu vasaras periodā. Unikalitāte slēpjas tajā, ka siltummaiņu sistēma tiks nevis ierakta zemē, bet instalēta pāļos, kas tiek iedzīti vairāk nekā 30 metru dziļumā un vienlaicīgi ir ēkas pamats. Otra inovācija – zem ēkas tiks izbūvēts pazemes gaisa iesūkšanas tunelis. Vasarā tajā tiks iesūknēts gaiss, kas dabiskā veidā ir atdzisis līdz zemes temperatūrai, bet ziemā tieši otrādi – gaisu, kas sasilis līdz zemes temperatūrai. Tādejādi tiks ieekonomēta siltumenerģija, kas nepieciešama gaisa sasildīšanai vai atdzesēšanai.
Būs arī virkne citu mūsdienīgu risinājumu, piemēram, ēkā atradīsies monitori, lai jebkurš apmeklētājs varētu iepazīties ar klimatiskajiem apstākļiem ēkā un ārpus tās, bet klasēs varēs kontrolēt vai to mikroklimats atbilst izglītības standartiem. Ēkā būs energoekonomisks apgaismojums, kas paredz gan iekšējo, gan fasādes apgaismojuma vadību. Maksimāli tiks izmantota dienas gaisma. Ja notiks mācību process vai mēģinājumi, tad arī abas zāles varēs apgaismot, izmantojot dienas gaismu. To vadīs speciāla vadības sistēma. Bet, lai nevajadzētu sienās būvēt ventilācijas kanālus, kas negatīvi ietekmētu ēkas akustiskās īpašības, katrai mācību telpai būs individuāla ventilācija.
Patlaban būvobjektā notiek pāļu urbšana un pazemes gaisa kanāla betonēšanas darbi. Ir ievietoti aptuveni 250 pāļi no gandrīz 400. Darbi notiek atbilstoši plānotajam celtniecības grafikam un jau pēc aptuveni pusotra gada ap 500 Ventspils Mūzikas vidusskolas audzēkņi un 100 pedagogi varēs pārcelties uz jauno ēku, bet ventspilnieki un pilsētas viesi varēs baudīt augstas klases akustisko mūziku.