Sestdien, 3. jūnijā, visā Latvijā notika pašvaldību vēlēšanas.
Latvija izvēli ir izdarījusi. Kuri būs uzvarētāji, kuri - zaudētāji? (teksta tiešraides arhīvs) (952)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šogad pašvaldību vēlēšanās Latvijā kopumā piedalījušies nedaudz vairāk nekā puse balstiesīgo iedzīvotāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.
Jaunākie CVK dati liecina, ka Latvijā vakar vēlēšanās nobalsojuši 547 652 jeb 37,93% no vēlētājiem. Savukārt nobalsojušo skaits kopā ar tiem, kas izmantoja iespēju balsot iepriekšējās trijās dienās, bijis 728 678 jeb 50,47% no balstiesīgajiem.
Pašvaldību vēlēšanās lielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur nobalsojuši 43,07% vēlētāju, seko Vidzeme ar 37,76%, Kurzeme ar 36,92% un Zemgale ar 33,79%. Savukārt zemākā vēlētāju aktivitāte bijusi Latgalē - tur pie vēlēšanu urnām devušies 33,13%. Rīta pusē lielākais balsotāju skaits bija Kurzemē, bet zemākais - Zemgalē.
Arī kopumā, ietverot tos balsojumus, kas izdarīti iepriekšējās dienās, vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā. Rīgā kopumā nobalsojuši 58,92% balsstiesīgo iedzīvotāju. Seko Vidzeme, kur nobalsojuši kopumā 49,53%, Kurzeme ar 47,43% un Latgale, kur nobalsojuši 45,47%. Savukārt zemākā aktivitāte bijusi Zemgalē – 43,21%.
CVK apkopojusi datus par visiem 955 iecirkņiem.
Pašvaldību vēlēšanās jāievēl 1614 deputāti. Pašvaldību vēlēšanām reģistrēti 599 deputātu kandidātu saraksti un 8945 deputātu kandidāti.