Kā paaugstināt iespējas atrast labu darbavietu? Šis ir jautājums, kas gana bieži nodarbina jauniešu prātus, kuriem vēl nav uzkrāta nepieciešamā darba pieredze. Taču, augot prasībām pret darbavietu, tas neizbēgami skar arī profesionālajā jomā pieredzējušus cilvēkus. Lai celtu savu vērtību darba tirgū, neatkarīgi no tā, kurā karjeras pakāpienā atrodamies, ir ļoti svarīgi sekot līdzi tirgus pieprasījumam un attiecīgi pilnveidot pieprasītās iemaņas.
Kā paaugstināt iespējas atrast labu darbavietu? (48)
Kā novērojuši 82% iedzīvotāju, darba devēji visaugstāk novērtē profesionālās zināšanas jomā, kurā tiek meklēts darbinieks, 48% – prasmes strādāt komandā, 45% komunikācijas prasmes un 39% valodu zināšanas, tā liecina Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras veiktā sabiedriskās domas aptauja*. Lai gan dažas no prasmēm, piemēram, komunikācijas prasmes, varam apgūt praksē, tikmēr citu iemaņu apgūšanai ir nepieciešama mērķtiecīga un stratēģiskāka pieeja. To ļoti veiksmīgi ļauj risināt neformālā izglītība.
Aptaujas dati liecina, ka 55% iedzīvotāju neformālā izglītība bijusi noderīgākā tieši profesionālo zināšanu ieguvē, bet 53% – komunikācijas prasmju uzlabošanā. Teju katram trešajam tā palīdzējusi attīstīt iemaņas strādāt komandā, bet katram ceturtajam – pilnveidot valodu zināšanas. Iedzīvotāju viedoklis pierāda, ka neformālās izglītības aktivitātes var būt noderīgas, lai celtu prasmes, kuras ir augstu novērtētās darba devēju acīs.
Lai gan svešvalodas tiek uzskaitītas par svarīgām, jāatzīst, ka pēc iedzīvotāju domām tās Latvijas darba vidē pagaidām vēl netiek atbilstoši novērtētas. Par nozīmīgām svešvalodām tradicionāli uzskatām tikai angļu un krievu valodas, tomēr, strauji attīstoties globālajam tirgum, dažādu svešvalodu zināšanas, ne tikai angļu un krievu, nākotnē varētu kļūt vēl pieprasītākas un pavērt plašākas karjeras iespējas.
Pagaidām ļoti maz tiek runāts arī par tādām prasmēm kā cilvēka spēja mācīties, pārdošanas iemaņas, kas vajadzīgas ne tikai pārdošanā, bet arī pārliecināšanā (par savām idejām, piedāvājumiem), kā arī dažādu datorprogrammu, tai skaitā, interneta un sociālo mediju lietošanas kompetence, kas ieņem aizvien nozīmīgāku lomu mūsdienu darba tirgus pieprasījumā neatkarīgi no konkrētas profesionālās jomas.
Šīs prasmes ir grūti attīstīt tikai augstskolas solā, tāpēc būtiski ir tās praktizēt ikdienā, piemēram, darbojoties starptautiskos projektos, konferencēs, semināros. Kā rāda aģentūras pieredze, jaunieši, kuri ikdienā iesaistās šāda veida aktivitātēs, ir daudz atvērtāki, komunikablāki, spēj argumentēti prezentēt savu viedokli, kā arī kritiskāk spēj novērtēt mediju telpā sniegto informāciju.
Tomēr, neskatoties uz iedzīvotāju pozitīvo pieredzi, vairums joprojām vairās savu prasmju pilnveidošanai izmantot neformālās izglītības sniegtās iespējas.
Aptaujas rezultāti vēsta, ka 42% iedzīvotāju pēdējo divu gadu laikā nav iesaistījušies nevienā no neformālās izglītības piedāvātajām aktivitātēm, kam pamatā izceļami divi būtiski iemesli. Pirmkārt, iedzīvotāji aizvien vairāk vēlas, lai pēc piedalīšanās neformālās izglītības aktivitātēs viņiem tiktu izsniegts atzīts sertifikāts. To savā ziņā ir veicinājuši arī izglītības politikas veidotāji, izceļot diplomu un sertifikātu prestižu, taču jāuzsver, ka neformālās izglītības aktivitātes ir jāatzīst nacionālā līmenī.
Otrkārt, iedzīvotāji vēlētos, lai darba devēji neformālās izglītības aktivitātēm piešķirtu lielāku nozīmi. Šajā ziņā izpratne par neformālās izglītības funkcijām un iespējām būtu jāveicina ne tikai iedzīvotāju, bet arī darba devēju vidū.
Tāpat arī jāveido risinājumi tam, lai darba devēji savus darbiniekus mudinātu iztrūkstošās prasmes apgūt neformālās izglītības ceļā. Lielākā daļa (88%) iedzīvotāju ir pārliecināti, ka šajā procesā jāiesaistās valstij un pašvaldībām, bez kuru sniegtā atbalsta neiztikt.
Ceram, ka jau tuvākajā nākotnē neformālās izglītības aktivitātes būs novērtētas augstāk.
* Pētījums tika veikts 2017.gada maijā sadarbībā ar pētījumu aģentūru «RAIT». Tajā tika jautātas iedzīvotāju domas par neformālo izglītību. Pētījumā piedalījās 701 respondents.