Jūrmalā ugunsgrēkā cietušās nelegālās atkritumu glabātuves apkārtnē, pārbaudot dzeramā ūdens paraugus, pašreiz nav vērojama ugunsgrēka seku tieša ietekme uz dzeramā ūdens kvalitāti, aģentūru LETA informēja Valsts Vides dienesta (VVD) pārstāve Maruta Bukleviča.
VVD un Jūrmalas dome ir saņēmusi Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūtā «BIOR» veikto analīžu rezultātus.
Testēšanai bija nodoti ūdens paraugi no lokālajām ūdens ņemšanas vietām - spicēm Jūrmalas šosejas 47 apkārtnē («Ceplīši», «Teteri», Ventspils šoseja 66B un Ventspils šoseja 66C), augsnes (grunts) paraugi (Mazā dzirnavu ielā 1, pretī dzīvojamajai mājai Dzirnavu ielā 73, Raiņa ielā 13a un «Teteri»), kā arī virszemes ūdens paraugi no meliorācijas grāvjiem un dolomīta karjera ūdens krātuves.
Saskaņā ar Veselības inspekcijas (VI) atzinumu, testētie dzeramā ūdens paraugu rādītāji norāda, ka pašreiz nav vērojama ugunsgrēka seku tieša ietekme uz dzeramā ūdens kvalitāti - tas ir piemērots lietošanai uzturā. VI piesardzības nolūkā nerekomendē lietot uzturā dzeramo ūdeni no individuālajām ūdens ņemšanas vietām teritorijā starp notikuma vietu un karjeru posmā no tirdzniecības centra «Kurši» līdz Meldru ielai.
Izvērtējot analīžu rezultātus, secināts, ka tie ir apmierinoši un atbilst normatīvo aktu prasībām.
Virszemes ūdens paraugā, kas noņemts degšanas vietā, testēšanas rezultāti uzrāda paaugstinātu dioksīnu piesārņojuma līmeni, kas raksturīgs degšanas procesam. VVD skaidro, ka dioksīni ir hlorēto triciklisko aromātisko ēteru grupa. Pašreiz dioksīnus ir iespējams atrast visu cilvēku organismos. Lielākās koncentrācijās tie ir cilvēkiem, kuri dzīvo līdzās rūpnieciskajiem rajoniem. Dioksīni var izraisīt dažādas negatīvas izmaiņas cilvēka organismā, ietekmēt imūnsistēmu.
Analizētajos grunts paraugos dioksīnu līmenis atbilst industriālo rajonu un Latvijas apkārtējās vides fona piesārņojuma līmenim, kā arī ftalātu koncentrācija augsnē atbilst parastam augsnes/sedimentu fona līmenim Baltijas reģionā. VVD skaidro, ka ftalāti ir bezkrāsaini šķidrumi, bez smaržas, galvenokārt tiek izmantoti PVC un citu plastmasas savienojumu mīkstināšanai. Aptuveni desmitā daļa ftalātu tiek izmantoti personīgās higiēnas produktos.
VVD pašreiz veic organizatoriskus darbus notikuma vietā un tai tieši līdzās esošajos meliorācijas grāvjos uzkrājušos ūdeņu atsūknēšanai. Tos nodos «ZAAO» cieto sadzīves atkritumu poligonā «Daibe» attīrīšanai reversās osmozes infiltrāta attīrīšanas iekārtā.
VVD ir izveidots monitoringa grafiks un nākamnedēļ notiks atkārtota paraugu ņemšana, lai konstatētu pazemes ūdeņu kvalitāti notikuma vietai tuvu izvietotajās dzīvojamās mājas, kur tas tika darīts iepriekš. Atkārtoti tika noņemti paraugi degšanas vietā, Vecslocenes upē un dolomīta karjerā.
Kā vēstīts, 18.jūnija pēcpusdienā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās ugunsgrēks kādā teritorijā, kur bez VVD atļaujas tika glabāts liels daudzums plastmasas atkritumu. Tie dega 12 000 kvadrātmetru jeb 1,2 hektāru platībā. Ugunsgrēkam tika noteikta paaugstināta bīstamība. Degšana radīja lielu sadūmojumu, kurš izplatījās atmosfēras augšējos slāņos mākoņu veidā ievērojamā teritorijā.
Degušajā teritorijā Ventspils šosejā 47, Jūrmalā saimnieko SIA «Prima M». VVD iepriekš skaidroja, ka izgāztuvē bija uzkrātas aptuveni 23 000 tonnas atkritumu. Dienesta darbinieki norādīja, ka uzņēmums «Prima M» nebija saņēmis atbilstošas atļaujas darbību veikšanai ar atkritumiem un, līdz ar to, darbojās nelegāli. Tāpat dienestā jau iepriekš ir saņemtas sūdzības no vietējiem iedzīvotājiem par smakām, kukaiņiem un žurkām. VVD bija izdevusi rīkojumu izvest nelikumīgi glabātos atkritumus no teritorijas līdz 1.jūnijam, bet uzņēmējs šo lēmumu pārsūdzēja. Neraugoties uz šīm darbībām centrālā struktūrvienība atstāja lēmumu negrozītu un atkritumi bija jāizved līdz 24.jūnijam.
