Latvijā ik gadu ieved desmitiem tūkstošu tonnu atkritumu, jo tas nepieciešams, lai nodrošinātu pašmāju uzņēmumu darbību, kam ar vietējiem atkritumu kalniem ir daudz par maz. Par to sestdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».
Latvijā ik gadu ieved desmitiem tūkstošu tonnu atkritumu (351)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lielākā daļa no ārzemēm ievesto atkritumu nonāk cementa rūpnīcā Brocēnos - kā alternatīvais kurināmais, kas spēj aizvietot ogles un gāzi. Sadzīves un rūpnieciskie atkritumi tiek importēti, jo ar pašmāju apjomu ir par maz.
«Labā ziņa - ja salīdzinām, ka no 2013.gada, kad Latvija spēja saražot kādus 8%, tagad 25% vietējā apjoma. Pamazām aug, bet nepietiekams. Mums jāsaprot: lai Latvijā varētu šāda veida kurināmo sagatavot, mums ir jāiemācās šķirot atkritumus, jo diez vai konteinerā, kur viss vienuviet samests, mēs iegūsim labu kurināmo,» skaidro «Cemex» Vides projektu nodaļas vadītāja Santa Kļava.
Valsts vides dienestā norāda, ka atkritumu pārrobežu sūtījumi nav nekas unikāls nedz pasaules, nedz Eiropas līmenī.
«Faktiski atkritumu pārrobežu pārvadājumi ir cieši saistīti ar aprites ekonomiku. Jo saražotajiem materiāliem tirgū jāatrodas pēc iespējas ilgāk, līdz ar to samazinot gan atkritumu apjomu, gan saražoto materiālu apjomu. Līdz ar to materiāls neaiziet atkritumos, netiek apglabāts, bet tiek atgriezts ražošanā,» sacīja dienesta Atkritumu pārvaldības daļas vadītājs Atis Treijs.
Pērn Latvijā tika ievesti aptuveni 200 000 tonnu atkritumu, ieskaitot no atkritumiem iegūto kurināmo. Tas ir tas apjoms, par ko Valsts vides dienestam papīros ir atskaitījušies un tas nebūt nenozīmējot, ka esam atkritumu lielvalsts. Taču Jūrmalas nodegusī nelegālā izgāztuve apliecina, ka arī nelegāli uz Latviju atkritumi spēj atceļot, un tas radīja pamatotu satraukumu par ietekmi uz vidi. Taču Brocēnos uzsver, ka tur atkritumu sadedzināšana bīstamību nerada.
Rūpnīcā ir filtru sistēma, monitorings, tiek izmantota atbilstoša temperatūra un kaitīgo vielu veidošanās neesot iespējama. Jūrmalā tie bija atkritumi, Brocēnos - kurināmais.
Cementa rūpnīca vien gadā importē vidēji 50 000-60 000 tonnu atkritumu.
Izmantojot alternatīvo kurināmo, rūpnīca kļūst videi krietni draudzīgāka, jo šādā kurināmā ir daudz biomasas, ko sadedzinot, samazina C02 emisijas, kas ļauj neveidot siltumnīcas efektu.