Slaveno dinozaura skeletu Londonas muzejā nomaina zilā vaļa skelets

FOTO: PA Wire/Scanpix

Dabas vēstures muzejs Londonā beidzot nomainījis slaveno dinozaura Dipija skeletu, kas atradās muzeja ieejas hallē kopš 1979. gada, uz milzīgu zilā vaļa Houpa skeleta eksponātu, ziņo izdevums «Telegraph».

Trīs gadus ilgušais projekts, lai pie muzeja ēkas griestiem piekārtu milzīgo vaļa skeletu, nomainot ierasto dinozauru Dipiju, noslēdzies veiksmīgi, tomēr ne bez starpgadījumiem.

Jaunā «BBC» dokumentālajā filmā atklāts, kā norisinājās 4,5 tonnas smagā vaļa skeleta piekarināšana pie griestiem, kā arī atklāts, kā projekts par mata tiesu izspruka no traģēdijas, kad kāda skrūve izslīdēja no savas vietas, atstājot skeletu bīstami karājamies gaisā. Par laimi, pieaicinot metinātājus un izveidojot īpašus metāla stiprinājumus, milzīgo skeletu izdevās pakarināt tam paredzētajā vietā un novērst tā potenciālo sašķīšanu pret muzeja grīdu.

Dinozaura Dipija skeleta nomaiņa uz vaļa skeletu bija grūts un nopietns lēmums, ņemot vērā, ka Dipijs muzeja apmeklētājus fascinēja jau kopš 1979. gada.

Vaļa skelets ir ieņēmis daudz «kustīgāku» pozu atšķirībā no dinozaura skeleta, kas vienkārši stāvēja muzeja ieejas halles centrā. Vaļa skelets ir pakarināts tā, ka rada niršanas ilūziju – tā galva vērsta uz leju, bet aste pacelta gaisā, it kā šķeļot viļņus. Ieejot muzejā, katrs apmeklētājs uzreiz sastopas ar milzīgajiem vaļa žokļiem, kas pret tiem pavērsti, it kā grasoties tos sakampt.

Projekts bija tik izaicinošs un sarežģīts, ka vajadzēja milzīgu dzīvnieku un dabas speciālistu komandu, strukturālos ekspertus un pat inženierus, kas būvēja tiranozaura skeletu Holivudas filmai «Jūras laikmeta parks» (Jurassic Park).

Skelets cēlies no zilo vaļu mātītes, kas 1981. gadā vēl dzīva tika izskalota pie Īrijas krastiem. Pēc tam, kad vietējie vietējie zvejnieki to nobeidza, lai tiktu pie vaļa gaļas un taukiem, kas tajā laikā bija liela vērtība, skelets tika par 250 dolāriem pārdots Londonas Dabas un vēstures muzejam, kur tas īpaši neievērots glabājās līdz mūsdienām.

Speciālistiem bija jāattīra visi skeleta kauli no pamatīgas putekļu kārtas, jālabo bojājumi tajos un pēc tam jāsaliek atpakaļ kopā kā konstruktoru.

«Kad mēs to likām kopā, un zem mums pastaigājās muzeja apmeklētāji, lielākās bailes bija, ka kaula fragmenti nolūzīs un uzkritīs kādam uz galvas, tāpēc darbs bija jāveic ārkārtīgi uzmanīgi,» stāstīja muzeja pārstāve Lorēna Korniša.

Pamatīgas problēmas arī sagādāja vaļa galvaskauss, kas bija tik milzīgs, ka nelīda iekšā pa halles durvīm un nācās to uzmontēt uz metāla rāmja, bet pēc tam sagāzt uz sāniem, lai iebīdītu to iekšā un pievienotu pārējai skeleta daļai.

Kad visi kauli bija nogādāti hallē, tie tika sakārtoti noteiktā kārtībā un ar metāla trosēm piekarināti pie viktoriāņu laika ēkas griestiem.

Uz augšu