NATO paustas bažas par īpašu Krievijas taktiku, ar kuras palīdzību izdevās okupēt Krimu bez pretestības (1861)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP/Scanpix

NATO ir cilvēki, kuri ir noraizējušies par to, ka bijušo Padomju savienības valstu armijās ir cilvēki, kuri nav lojāli savai valstij, vēsta «Reuters». 

Sergeja Jeļisejeva karjera var palīdzēt izskaidrot, kādēļ Ukrainas armija 2014. gadā gandrīz bez cīņas atdeva Krimu, un kādēļ tagad NATO norāda, ka uztraucas par to, ka Krievija varētu «pārbaudīt» NATO esošo Austrumeiropas valstu karavīru uzticību. Līdz tam, kad Krievija anektēja Krimu, Jeļisejevs bija ieguvis augstāko dienesta pakāpi Ukrainas Melnās jūras flotē.

Kā vēlāk izrādījās, viņa uzticība Ukrainai nebija īsta. Viņš bija lojāls Krievijai, un Ukrainas armijā dienēja tikai tādēļ, lai nodotu Ukrainu brīdī, kad radīsies tāda izdevība.

NATO stratēģi ir pārliecināti, ka Maskava uzskata šādu «nodevēju sastāvu» par vērtīgu gadījumā, ja radīsies jauns konflikts pret Rietumvalstīm.

2014. gadā Jeļisejevs bija Ukrainas flotes komandiera vietnieks, kurš atradās Krimā, kad Krievijas karavīri bez atpazīšanas zīmēm pārņēma Ukrainas kuģus. Tā vietā, lai pretotos, viņš nodeva Ukrainu un ieguva jaunu - Krievijas Baltijas flotes komandiera vietnieka vietu. Kijevā norāda, ka vienmēr bijušas šaubas par viņa lojalitāti.

«Kad viņš zvērēja uzticību Ukrainai, tie viņam bija tukši vārdi, jo viņš vienmēr bijis prokrievisks,» norāda Ukrainas flotes komandieris Igors Vorončenko, kurš bija dienējis ar Jeļisejevu.

Tiek atgādināts, ka 2014. gada pavasarī Krievijas karavīri Krimā iegāja «faktiski kā pa atvērtām durvīm». Daudzi Ukrainas karavīri nodeva valsti un nekavējoties pārgāja Krievijas pusē. Jeļisejevs bija tikai viens no vairākiem nodevējiem. Šajā laikā Maskava un tās marionetes cenšas atrast vājākos kadrus Kijevas armijā, lai «norautu» spēju efektīvi aizstāvēties.

Tiek vēstīts, ka kāds NATO komandieris atklājis, ka Maskava mēģinājusi izmantot šādu pašu taktiku arī citās valstīs. Tā cenšas savervēt etniskos krievus, lai tie iestātos citu valstu bruņotajos spēkos. NATO asi izjūt problēmu ar to, ka dalībvalstu armiju sastāvā, to vidū arī Baltijas valstu armijās ir risks, ka zināma daļa karavīru, kuri varētu būt nodevēji. Tiesa, pastāv iespēja, ka krieviskā izcelsme ne vienmēr nozīmē uzticību Krievijai.

Baltijas valstu pārstāvji uzsver, ka šādi draudi ir pārspīlēti. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņojis, ka uzticas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas armijām, lai arī piebilda, ka «Mums vienmēr vajag būt modriem. Vajag attīstīt vietējos izlūkošanas mehānismus, lai novērstu iespēju sagraut uzticību mūsu spēkiem».

«Reuters» vēsta, ka tās pašas Baltijas valstis būtiski atšķiras no Ukrainas. Piemēram, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas militārie komandieri, kuri bija dienējuši PSRS armijā, pameta militāro dienestu vēl pirms valstu iestāšanās NATO 2004. gadā. Šo valstu pārstāvji norāda uz to, ka krievvalodīgie Lietuvas pilsoņi bijuši starp bojāgājušajiem karavīriem, kuri dienējuši Afganistānā un Irākā.

Komentāri (1861)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu