Vācijas sociāldemokrātu līideri noraidījuši mērķi aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no IKP

FOTO: EPA

Vācijas sociāldemokrātu līderi svētdien publicētā rakstā noraida NATO izvirzīto mērķi atvēlēt aizsardzībai vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un apsūdz kancleri Angelu Merkeli un viņas vadītos kristīgos demokrātus par izdabāšanu ASV prezidenta Donalda Trampa prasībām.

«Mēs sakām nepārprotamu «nē» Trampa un CDU/CSU izvirzītajam «divu procentu mērķim»,» teikts Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) līdera un kanclera amata kandidāta nākammēnes gaidāmajās vēlēšanās Martina Šulca un SPD Bundestāga frakcijas vadītāja Tomasa Opermana publikācijā Vācijas mediju grupas «Funke» laikrakstos.

«Tas ne tikai ir nereālistisks, tas ir nepareizs mērķis,» uzsvēruši sociāldemokrātu līderi.

Viņi norāda, ka, lai sasniegtu mērķi aizsardzības izdevumiem atvēlēt 2% no IKP, Berlīnei būtu gandrīz jādubulto savi aizsardzības izdevumi. Tas padarītu Vāciju par Eiropas spēcīgāko militāro lielvalsti, taču «to neviens negribētu», ņemot vērā Vācijas nacistisko pagātni, raksta Šulcs un Opermans.

Tā vietā Vācijai būtu jākoncentrējas uz spēcīgas Eiropas aizsardzības savienības un Eiropas armijas veidošanu, ierosina sociāldemokrātu līderi.

«Merkele un CDU/CSU padara sevi mazus iepretī Donaldam Trampam, uz viņa provokācijām par divu procentu mērķi atbildot: «Jā, labi, mēs piešķirsim vairāk naudas»,» sacīts publikācijā.

Šulcs un Opermans piebilst, ka, piešķirot vairāk līdzekļu aizsardzībai, vairāk naudas jāatvēl arī diplomātijai, humānajai palīdzībai un krīžu novēršanai.

Merkeles vadītā Kristīgo demokrātu savienība (CDU) un tās māsaspartija Bavārijā Kristīgi sociālā savienība (CSU) kopā ar SPD veido pašreizējo Vācijas valdošo koalīciju.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka 24.septembrī paredzētajās parlamenta apakšpalātas Bundestāga vēlēšanās par kristīgajiem demokrātiem ir gatavi balsot 38 līdz 40 procenti respondentu, bet sociāldemokrāti no kristīgajiem demokrātiem atpaliek par apmēram 15 procentpunktiem.

Mediju grupā «Funke» ietilpst 12 Vācijas reģionālie laikraksti, tostarp «Berliner Morgenpost», «Hamburger Abendblatt», «Westdeutsche Allgemeine Zeitung», «Neue Ruhr/Neue Rhein Zeitung» un «Westfaelische Rundschau».

Uz augšu