Kanādas pētnieki izvirzījuši teoriju, ka šaušanas videospēļu spēlēšana liek samazināties jauniešu smadzeņu potenciālam un vēlākajos dzīves gados pakļauj viņus plānprātības riskam.
Pētījums: Šaušanas videospēles var cilvēku novest līdz plānprātībai (24)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Speciālisti atklājuši, ka tiem jauniešiem, kuri pavada daudz laika, spēlējot tādas šaušanas datorspēles kā, piemēram, «Call of Duty», ir ievērojami mazāks tā saucamās «pelēkās vielas» koeficients smadzenēs nekā tiem, kas datorspēles nespēlē.
Iepriekšējos pētījumos tika pierādīts, ka cilvēkiem, kuru smadzeņu struktūrā hipokampā, kas atbild par orientāciju un atmiņu, trūkst «baltās vielas», ir lielāks risks saslimt ar neiroloģiskām kaitēm – Alcheimera slimību, depresiju un šizofrēniju.
Monreālas universitātes pētnieki, skenējot gan videospēļu spēlētāju, gan nespēlētāju smadzenes, atklāja, ka spēlētāju «pelēkās vielas» līmenis smadzenēs ir ievērojami mazāks nekā nespēlētājiem.
«Ja šaušanas videospēles noved līdz «pelēkās vielas» zušanai, tad būtu ļoti svarīgi neiedrošināt savus bērnus tās spēlēt, kaut arī tās pozitīvi ietekmē citas smadzeņu funkcijas,» skaidroja pētnieki.
Pētījuma praktiskajā daļā tika izanalizētas 46 sievietes un 51 vīrietis, kuriem kopumā lika 90 stundas spēlēt tādas šaušanas spēles kā «Call of Duty», «Killzone», «Borderlands 2», kā arī populārākās 3D spēles, piemēram, «Super Mario».
Atklājās, ka pēc 90 stundām šaušanas datorspēļu spēlēšanas cilvēka smadzenēs ir novērojama hipokampa atrofēšanās, savukārt tiem, kuri spēlēja 3D spēles, «pelēkās vielas» koeficients hipokampā pat pieauga.
Tiesa, britu zinātnieki šo pētījumu uztver skeptiski un apgalvo, ka pētījuma praktiskajā daļā ir izmantots pārāk mazs dalībnieku skaits, lai varētu izvirzīt drošus secinājumus.