Ugunsgrēks nelegālajā atkritumu novietnē Jūrmalā, neapsaimniekota bīstamo atkritumu izgāztuve Ozolnieku novadā, ugunsgrēks riepu novietnē Daugavgrīvas ielā - ir daži no pēdējā laiku notikumiem, kas liecina, ka nepieciešams pārskatīt un stiprināt atkritumu radītāja atbildību, sacīja Latvijas Asociācijas bīstamo atkritumu apsaimniekošanai (LABAA) valdes loceklis Andrejs Laškovs.
Viņš skaidroja, ka atkritumu apsaimniekošanā ir iesaistītas dažādas personas. Pirmkārt, atkritumu radītājs, kas saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, savu atbildību par pienācīgu atkritumu apsaimniekošanu nodod atkritumu pārvadātājam pa jūru un sauszemi vai pārstrādātājam. Nereti procesā ir iesaistītas arī valsts un pašvaldību iestādes.
Katrai personai ir noteikta atbildība par smagākiem vai vieglākiem atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumiem. Piemēram, administratīvais sods par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumu ir līdz 2100 eiro.
«Ugunsgrēka Jūrmalas atkritumu novietnē lietā tiek ņemts videi nodarītā kaitējuma mērogs, tāpēc vainīgās personas tiek sauktas pie kriminālatbildības. Maksimālais sods, atkarībā no noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijas, var būt cietumsods uz četriem līdz pieciem gadiem vai 380 līdz 760 000 eiro liels naudassods. Par īpašumtiesību vai personisko tiesību aizskārumu cietušās personas no vainīgajiem var pieprasīt nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu civiltiesiskā kārtībā. Taču jāpierāda, ka tieši konkrēto personu rīcība vai bezdarbība bija iemesls, kādēļ radās zaudējumi,» skaidroja Laškovs.
Tiesa, viņš piebilst, ka Latvijā darbojas princips «piesārņotājs maksā». Tas nozīmē, ka materiālo atbildību par kaitējuma videi nodarīšanu uzņemas piesārņotājs, bet, ja vainīgais nav «pieķerts pie rokas», tad atbildība gulstas uz nekustamā īpašuma valdītāja pleciem, kurš tad arī sedz zaudējumus.
Šādos gadījumos bieži vien tiek pieteikts maksātnespējas process, tādējādi izvairoties no atbildības par kaitējumu videi un sabiedrības veselības interesēm. Formāli sodi ir gana bargi - tomēr Jūrmalas un Ozolnieku novada gadījumi liecina, ka tie nav atturējuši pieļaut atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumus, norādīja Laškovs.
LABAA uzskata, ka viens no efektīvākajiem risinājumiem būtu pastiprināt atkritumu radītāja atbildību. Patlaban, līdz ar atkritumu nodošanu nākamajam apsaimniekošanas ķēdes posmam, atkritumu radītājs vai piesārņotājs savu pienākumu pret vidi nodod tālāk pa ķēdi, piemēram, atkritumu pārstrādātājam vai pārvadātājam. Raugoties no vides aizsardzības skatupunkta, līdzšinējā pieredze liecina, ka šis nav efektīvs veids, kā sadalīt atbildību atkritumu apsaimniekošanas ķēdē.
«Mūsuprāt, atkritumu radītājam jeb piesārņotājam ir jānes lielāka atbildība par to, kam tiek tālāk uzticēts potenciālais piesārņojuma avots - ir jāpārliecinās, vai izvēlētais sadarbības partneris spēs veikt tam uzticēto darbu un atkritumi gluži vienkārši nenonāks nelegālā atkritumu novietnē vai netiks aizvesti uz mežu,» teica Laškovs.
Otrs LABAA priekšlikums ir noteikt konkrētus termiņus atkritumu pārstrādei.
«Nav pieļaujams, ka pat valsts publiskajos iepirkumos nodotie atkritumi netiek pārstrādāti gadiem un mētājās neuzraudzīti kādā puslegālā glabātuvē zem klajas debess. Līdzīgi notika Jūrmalā vai Bauskas novada Vecsaules pagastā, kur tika izgāzta 1200 tonnas ar naftas produktiem piesārņota augsne,» atzīmēja LABBA valde loceklis.
Trešais LABBA priekšlikums paredzētu ievest efektīvu atkritumu uzskaites un monitoringa sistēmu, kas ļautu pārliecināties par atkritumu atrašanās vietu un daudzumu ne tikai formāli, bet arī «de facto», tādējādi kontrolējot uzņēmumu videi bīstamo un kaitīgo atkritumu plūsmu, atkarībā no produkcijas un izejvielu apjoma.
«Kā kontroles instrumentu izmantot uzņēmumu iepirktā ķīmisko vielu un produktu daudzuma salīdzinājumu ar patērēto, tai skaitā arī uzņēmumiem, kuriem nav piesārņojošās darbību atļaujas. Piemēram, nav pieļaujams, ka uzņēmums iepērk 200 tonnas eļļu vai cita veida tehnisko šķidrumus, bet nodod pārstrādei desmitkārt mazāku daudzumu. Šāda datu nesakritība liecina, ka videi kaitīgās vielas netiek pienācīgi apsaimniekotas un radīts kaitējums videi un cilvēka veselībai,» uzsvēra Laškovs.
Kā ziņots, augusta sākumā Pārdaugavā izcēlās ugunsgrēks, aizdegoties Daugavgrīvas ielā esošā teritorijā uzglabātām riepām. Bet Ozolnieku novada atklāta nelegāla bīstamo atkritumu izgāztuve, kurā uzglabātas aptuveni 178 tonnas dažādu eļļu, to filtri un krāsvielas. Policija ir ierosinājusi kriminālprocesu par iespējamiem pārkāpumiem atkritumu apsaimniekošanā.
Bet 18. jūnija pēcpusdienā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās ugunsgrēks kādā teritorijā, kur bez VVD atļaujas tika glabāts liels daudzums plastmasas atkritumu. Tie dega 12 000 kvadrātmetru jeb 1,2 hektāru platībā. Ugunsgrēkam tika noteikta paaugstināta bīstamība. Degšana radīja lielu sadūmojumu, kurš izplatījās atmosfēras augšējos slāņos mākoņu veidā ievērojamā teritorijā.
Teritorijas sakārtošanas darbus veicis uzņēmums SIA «Clean R», kas valstij izmaksās 550 000 eiro. Šos līdzekļus pēc tam paredzēts piedzīt no uzņēmuma SIA «Prima M», kas saimniekoja šajā teritorijā.
LABAA dibināta 2017.gada jūnijā. Tās mērķis ir rūpēties par Latvijas vides aizsardzību no rūpnieciskas dabas videi kaitīgā un bīstamā piesārņojuma potenciālās un reālās ietekmes. Asociācijas dibinātāji ir trīs uzņēmumi, kas darbojas kaitīgo un bīstamo atkritumu apsaimniekošanā - «Eko Osta», «VentEko» un «Dzintarjūra».
