LZA viceprezidents: Latvijas neatkarības atjaunošana bija psiholoģiski saspringts periods (17)

Viņš norādīja, ka 1991.gadā tapušā konstitucionālā likuma «Par Latvijas Republikas valstisko statusu», kurā tika aizņemts Igaunijas piemērs, jēga ir nepārvērtējama.

Kā sacīja Jundzis, likuma pieņemšanas laikā notika vesela virkne sagadīšanos, kas Latvijas neatkarības atzīšanā spēlēja milzīgu lomu. Aizņemoties piemēru no Igaunijas, radusies sajūta, ka Latvijai ir otrs sabiedrotais, ka arī citām valstīm lika saprast psiholoģisko gaisotni Baltijas valstīs notiekošajā.

Uzrunu pasākumā teica arī Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), kurš ar klusuma brīdi aicināja pieminēt tos «cīņu biedrus», kuri gājuši bojā. Tāpat tieslietu ministrs izteica pateicību 111 Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātiem, kuri bija drosmīgi un nobalsoja par Latvijas neatkarības «de facto» atzīšanu.

Pasākumā vēsturisku atskatu uz dažādām likuma pieņemšanas pusēm un pretrunām izteica vēsturnieks profesors Valdis Blūzma. Tāpat ar atmiņām par Latvijas neatkarības «de facto» atjaunošanu dalījās avīzes «Padomju Jaunatne» redaktors Andrejs Cīrulis un citi.

Uz pasākumu par godu Latvijas neatkarības «de facto» atjaunošanas gadadienu bija ieradušies ap simts cilvēku, tostarp vairāki Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti, zinātnieki, vēsturnieki un citi interesenti. Lielākā daļa pasākuma dalībnieku bija vecāka gadagājuma cilvēki.

Jau ziņots, ka 1991.gada 21.augustā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu «Par Latvijas Republikas valstisko statusu», atjaunojot «de facto» Latvijas valsts neatkarību. Ar šo likumu tika atjaunota 1922.gada Satversme un aizsākās «de facto» Latvijas valstiskās neatkarības starptautiskā atzīšana.