Režisors Varis Brasla (78), kurš pēc apmēram 14 gadu pārtraukuma laidis klajā filmu «Vectēvs, kurš bīstamāks par datoru», intervijā pastāstījis, pie kurām filmām savas karjeras laikā viņam paticis strādāt visvairāk.
Režisors Varis Brasla atklāj detaļas no latviešu kino uzņemšanas aizkulisēm (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Kad mēs uzņēmām «Aiju», filma sākas ar to, ka brauc zirdziņš ar ragavām un krīt sniegs. Mēs filmējām Taurenē, un bija skaudra ziema bez sniega. Aizbraucam uz turieni, uzliekam kameras - un sāk snigt. Kā scenārijā rakstīts. Lēnas pārslas. Tās pāris stundas, ko mums vajadzēja, sniga. [..]
Ideāla grupa bija «Emīla nedarbos». Kinostudijā strādāja ar kino saindēti cilvēki, un tad var strādāt, jo zini, ka viss būs! «Noktirnē» bija īpaši apstākļi, jo tur lielākā daļa bija ļoti jauni cilvēki, kuriem tā bija pirmā filma, - plēšamies uz velna paraušanu, nerēķinoties ar laiku un veselību,» sarunā ar žurnālu «Ieva» atklāja Brasla.
Tāpat režisors izdevumam atklāja, ka viņam nav gājis pie sirds darbs kā otrajam režisoram kopā ar latviešu režisoru Aloizu Brenču, jo viņš esot «riskējis ar darba lietām».
Brasla savas dzīves laikā vēl vēlas paspēt uzņemt filmu par Gunara Janovska romānu «Sola», kas stāsta par ilgām pēc Latvijas, trimdas laikā dzīvojot Anglijā.
Režisora pēdēja kino filma «Ūdensbumba resnajam runcim» iznāca 2004. gadā. Viņš savas karjeras laikā ir strādājis arī pie visā Latvijā pazīstamajām kinolentēm «Ziemassvētku jampadracis» (1993), «Ezera sonāte» (1976), «Ceplis» (1972) un citām.