Ministru kabineta komiteja 28. augustā atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus vairākos normatīvajos aktos, paredzot nosacījumus datu ievadei, pārvaldībai un izmantošanai Studējošo un absolventu reģistrā.
Datu apmaiņas nolūkos veidos studējošo un absolventu reģistru (11)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Studējošo un absolventu reģistrā paredzēts apkopot un centralizēti uzkrāt informāciju par augstākās izglītības iestādēs studējošajiem un personām, kas ieguvušas doktora zinātnisko grādu, tostarp personu datus, datus par studiju sākšanu un pabeigšanu, datus par studējošajiem no ārvalstīm (mobilajiem) studentiem) utt.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā par projektu atbildīgā iestāde pērn secināja, ka studējošo reģistrs un datu apmaiņas risinājumi (manuālā studējošo reģistrēšana, datu imports, datu apmaiņa), lai nodrošinātu datu ievadīšanu un atjaunošanu studējošo reģistrā, ir izstrādāti un darbojas produkcijas vidē, taču vienlaikus pārbaudē secināts, ka reģistrs netiek lietots, jo IZM jāveic grozījumi Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) satura, uzturēšanas un aktualizācijas kārtībā, nosakot, ka augstskolām datu ievade studējošo reģistrā ir obligāta.
Izvērtējot datu apjoma samērīgumu, secināts, ka pieprasītais datu apjoms nav lielāks par ES vispārpieņemto praksi absolventu monitoringam un atbilst nepieciešamajam informācijas apjomam, lai informācija kalpotu mērķiem, tostarp pierādījumos balstītas politikas izstrādei un ieviešanai augstākās izglītības jomā un potenciālo studējošo informēšanai par dažādu studiju programmu absolventu iznākumiem darba tirgū.
Paredzēts, ka tiks veikta ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sadarbība informācijas apmaiņas jomā par grādu un kvalifikāciju ieguvušo personu nodarbinātību 10 gadus pēc augstākās izglītības iestādes absolvēšanas.
Šādi dati IZM ieskatā sniegs pilnīgu informāciju sabiedrībai un potenciālajiem studējošajiem par ieguvumiem no augstākās izglītības noteiktajā jomā, nodrošinās politikas veidotājiem un akreditācijas ekspertiem objektīvu informāciju analīzei par personas nodarbinātību un karjeras attīstību laika gaitā. Sākotnējo datu sniedzējs paliek VID un NVA, taču IZM izmantos CSP jau tagad pieejamus un aprobētus risinājumus iegūto datu apkopošanai.
IZM datus par absolventiem tālākai apstrādei sniegs par pilnu kalendāro gadu, iekļaujot visu mēnešu absolventus. Nepersonificētus datus par absolventu nodarbinātību, ienākumiem un bezdarbu IZM saņems grupētus griezumos pēc absolvēšanas gada, augstskolas vai koledžas, studiju programmas koda, izglītības tematiskās jomas koda un studiju līmeņa koda.
Tāpat valsts statistikā par augstāko izglītību ir jābūt iekļautai informācijai par studējošajiem no ārvalstīm («mobiliem studentiem»), kā arī datiem par studējošo invaliditāti. Šāda informācija Studējošo un absolventu reģistrā nodrošinās, ka studējošie ar invaliditāti varēs saņemt viņiem paredzēto atbalstu, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.
Studējošo un absolventu reģistrā jāiekļauj arī nepersonificēti statistikas dati par absolventu nodarbinātību, ienākumiem, bezdarbnieka statusa piešķiršanu un daba meklētāja statusu. Minētie dati par augstākās izglītības iestāžu absolventiem ļaus ieviest reāli funkcionējošo studējošo un absolventu monitoringa sistēmu un tiks nodrošināta iespēja noteikt, vai ieguldījumi augstākajā izglītībā atbilst darba tirgus, sabiedrības un tautsaimniecības attīstības prasībām, uzlabojot izglītības politikas plānošanu.
Noteikumu projektā paredzēts, ka nepersonificētus datus par absolventu nodarbinātību, ienākumiem un bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu VIIS sniegs VID, NVA, izmantojot, tai skaitā, Centrālās statistikas pārvaldes datu apstrādes risinājumus. Statistikas dati būs publiski pieejami IZM mājaslapā.
Paredzēts, ka ievadāmie dati tiks sadalīti trīs blokos - minimālais datu apjoms ir ievadāms uz 2017. gada 31. decembri, dati par 2017. gada absolventiem un tiem izsniegtiem diplomiem - sešu mēnešu laikā kopš noteikumu stāšanās spēkā, savukārt monitoringa datu apstrāde sāksies 2019. gadā, un pirmā informācija par absolventu nodarbinātību tiks apkopota 2020. gadā.
Finansiāli datu apmaiņa valsts augstskolām un koledžām tiek nodrošināta piešķiramā studiju bāzes finansējuma ietvaros. Privātām augstskolām un koledžām finansējums netiek nodrošināts, jo saskaņā ar Augstskolu likumu augstskolas finansē to dibinātāji. Arī tagad likumdošana paredz visām augstskolām pienākumu sniegt informāciju par absolventu nodarbinātību, taču dati tiek iesniegti dažādos formātos un nav piemēroti salīdzinošai analīzei un topošo studentu objektīvai informēšanai. Tādēļ noteikumu projekts modernizē šo datu apmaiņu.
Vienlaikus, lai augstskolām un koledžām mazinātu papīra formātā ievācamo dokumentu apjomu, normatīvajos aktos bija nepieciešams precizēt un strukturēt studentu kartē uzkrājamo informāciju, panākot vienveidīgu studentu kartes kārtošanu, izmantojot augstskolu un koledžu personas datu apstrādes sistēmas.
IZM ieskatā ar VIIS izstrādātā Studējošo un absolventu reģistra tehniskajiem risinājumiem ir iespējams būtiski samazināt papīra dokumentu apjomu un atvieglot datu sniegšanu Studējošo un absolventu reģistram tām augstskolām un koledžām, kurām ir attiecīgas informācijas sistēmas. Saslēdzot informācijas sistēmas, ir iespējams lielu daļu informācijas izgūt elektroniski tiešsaistes režīmā, turklāt nepieciešamo informāciju Studējošo un absolventu reģistram arī varēs iesniegt tiešsaistē.
Izmantojot VIIS tehniskos risinājumus, informācija no augstskolas tiks iesniegta tiešsaistē un no VIIS tā tiks nodota valsts pārvaldes institūcijām, piemēram, VID, normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai.
Lai nodrošināt informācijas nodošanu VID tiešsaistes režīmā, nepieciešams studējošo lietā un Studējošo un absolventu reģistrā nodrošināt sākotnējo informāciju par imatrikulāciju.
Vienlaikus studējošajam nebūs nepieciešams vērsties augstskolā pēc papīra formāta dokumenta, tādējādi samazinot administratīvo slogu augstskolām. Tiks atvieglota arī augstskolu un Izglītības un zinātnes ministrijas un citu ministriju, kuru padotībā ir augstskolas un koledžas, informācijas apmaiņa, jo lielāko daļu nepieciešamās informācijas, kura patlaban tiek uzkrāta studentu kartē, varēs iegūt no Valsts izglītības informācijas sistēmas, nepieprasot to rakstiski.
Paredzēts, ka jautājums par nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu Centrālajai statistikas pārvaldei datu apstrādei 2019. gadā un turpmāk tiks lemts budžeta bāzes izdevumu 2019. -2021. gadam sagatavošanas procesā.
Jautājums par datu ievadi un pārvaldību Studējošo un absolventu reģistrā rīt, 29. augustā, tiks skatīts valdībā.