Šā gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP), salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, pieauga par 4,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati, vērtējot salīdzināmajās cenās.
IKP otrajā ceturksnī palielinājies par 4,8% gada laikā (83)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc precizētiem, sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem palielinājies par 1,2%, bet pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem otrajā ceturksnī IKP, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pieauga par 4%.
Šī gada otrajā ceturksnī IKP faktiskajās cenās bija 6,8 miljardi eiro, bet salīdzināmajās 2010. gada cenās - 5,7 miljardi eiro.
Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada otro ceturksni, apstrādes rūpniecība pieaugusi par 7%. Kāpumu uzrādīja gandrīz visas nozares. Pārtikas produktu ražošana augusi par 7%, gatavo metālizstrādājumu ražošana - par 4%. Ievērojami pieaugumi arī citās nozarēs: elektrisko iekārtu ražošanā - par 34%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā - par 23%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 21%.
Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē ražošanas apjomi auguši par 16%. Atsākoties ceļu būves darbiem, ievērojams kāpums bija karjeru izstrādē - par 33% (smilts, grants, šķembas).
Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apjoms pieauga par 11%, no tā elektroenerģijas ražošanā un padevē - par 9% un siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā - par 31%.
Būvniecības produkcijas apjoms palielinājās par 16%. Kāpums bija nedzīvojamo ēku būvniecībā - par 17%, ceļu, ielu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā - par 28% un maģistrālo cauruļvadu būvniecībā - par 18%. Samazinājums - dzīvojamo māju būvniecībā - par 15%.
Mazumtirdzniecībā gan pārtikas, gan nepārtikas preču tirdzniecība augusi par 3%. Vairumtirdzniecība šajā laika periodā pieaugusi par 2%, bet automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 11%.
Transporta nozarē pasažieru pārvadājumi palielinājušies par 7%, kravu pārvadājumi samazinājušies par 4%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbības augušas par 7%, pasta un kurjeru darbības pieaugušas par 5%.
Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi palielinājušies par 7%, tajā skaitā izmitināšanā - par 10%, ēdināšanā - par 5%.
Finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē turpinās finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas samazināšanās. Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms audzis par 1%.
Otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušajā gada attiecīgo ceturksni mājsaimniecību izdevumi mājokļa uzturēšanai palielinājušies par 0,5%, transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) - par 3%. Par 8% vairāk mājsaimniecības tērējušas atpūtas un kultūras pasākumiem, bet izdevumi pārtikas produktiem saglabājušies iepriekšējā gada līmenī. Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 5%.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 26%, tai skaitā mājokļos, citās ēkās un būvēs - par 21% un mašīnās un iekārtās - par 25%. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) pieauguši par 47%.
Preču un pakalpojumu eksporta apjomi otrajā ceturksnī palielinājušies par 5%, tai skaitā preču eksporta - par 4% bet pakalpojumu eksporta - par 7%. Pamatā eksportu uz ES valstīm veidoja koksnes, koka un korķa izstrādājumi (izņemot mēbeles) un pārtikas produkti, kā arī transporta un tūrisma pakalpojumu eksports. Savukārt preču un pakalpojumu imports pieaudzis par 8%, tai skaitā par 9% - preču imports un par 6% - pakalpojumu imports. No ES valstīm galvenokārt tiek importēti pārtikas produkti, datori, elektroniskās un optiskās iekārtas, kā arī transporta un tūrisma pakalpojumi.
2017. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada otro ceturksni, par 9% palielinājās darbinieku atalgojums. Šo kāpumu veicināja atalgojuma pieaugums apstrādes rūpniecībā - par 8%, būvniecības nozarē - par 10%, pakalpojumu nozarēs - par 9%. Bruto ienesa un jauktais ienākums palielinājās par 5%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 9%.
Gaidāma IKP datu revīzija sakarā ar 2015 gada datu integrēšanu laikrindās, norāda CSP. Atjaunotā informācija būs pieejama CSP datubāzēs 29. septembrī.