Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) šogad ir konstatējis bīstamo augļkoku slimību - bakteriālo iedegu - vienā paraugā, kas noņemts no bumbieres komercdārzā Zemgalē, aģentūrai LETA pastāstīja VAAD sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre.
Šogad Zemgalē konstatēta bīstama augļkoku slimība; likvidētas 88 bumbieres (32)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc viņas teiktā, saimniecībai piemēroti fitosanitārie pasākumi, kuru rezultātā likvidētas 88 bumbieres.
Šogad kopumā VAAD inspektori veikuši 1000 bakteriālās iedegas pārbaudes, un noņēmuši 397 paraugus bakteriālās iedegas noteikšanai.
Jau ziņots, ka VAAD šogad augļudārzos kopumā plānoja veikt 274 bakteriālās iedegas izplatības pārbaudes, tostarp krūmcidoniju komercdārzos - 23, ābeļu komercdārzos - 188, bumbieru komercdārzos - 63, bet ceļmalās, savvaļā augošiem augiem, pamestos dārzos - 75 pārbaudes. Tāpat VAAD bija iecerējis veikt sešas pārbaudes 2015.gada bakteriālās iedegas perēkļos, kā arī 72 pārbaudes buferzonā trīs kilometru rādiusā ap bakteriālās iedegas 2015. gada perēkļiem un 28 pārbaudes genofondā esošajam materiālam.
VAAD Augu karantīnas departamenta direktora vietniece Agita Pence aģentūrai LETA šogad aprīlī stāstīja, ka VAAD inspektori veic bakteriālās iedegas pārbaudes arī pēc informācijas saņemšanas no iedzīvotājiem par aizdomām attiecībā uz bakteriālo iedegu. Tāpat VAAD inspektori veic pārbaudes arī stādu tirdzniecības vietās, lai pārliecinātos, ka bakteriālās iedegas saimniekaugi, piemēram, ābeles, bumbieres, cidonijas, pīlādži, vilkābeles un citi tiek tirgoti ar atbilstošu augu pasi.
Kā ziņots, bakteriālā iedega («Erwinia amylovora») ir bīstama augļkoku slimība, kas var izpostīt līdz pat 80% no augļu dārza stādījuma. Inficēties var ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes, kas pārsvarā ir Latvijas augļkopībai nozīmīgas augu sugas.
Bakteriālā iedega Latvijā pirmo reizi tika konstatēta 2007. gada jūlijā un tika veiksmīgi ierobežota ar stingriem fitosanitārajiem pasākumiem. Lai nepieļautu slimības izplatīšanos stādaudzētavās un dārzos ārpus inficētajām teritorijām, ir svarīgi laikus konstatēt perēkļus un iznīcināt inficētos un iespējami inficētos saimniekaugus.