Pateicoties PSRS likumdošanai un ģeogrāfiskajai atrašanās vietai, juridisku iemeslu dēļ tika pieņemts lēmums nodot Krimu Ukrainai, paziņojis ASV Brauna universitātes profesors un publicists Sergejs Hruščovs, kurš ir PSRS līdera Ņikitas Hruščova dēls.
Tieši Hruščova valdīšanas laikā tika izlemts pussalas liktenis. Pēc S. Hruščova vārdiem, lēmumā nodot Krimu Ukrainas PSR rīcībā un izslēgt to no Krievijas PFSR sastāva «nebija politisku motīvu un mēģinājumu apmierināt ukraiņu birokrātiju».
«Šajā lēmumā nebija nekādas politikas. Tāpat nebija arī mēģinājumu apmierināt ukraiņu birokrātiju vai uzdāvināt «dāvanu» mammai. Tas bija strukturēts un pareizs lēmums, jo Krima sāka atdzimt, sāka audzēt daudz vīnogu,» Ukrainas televīzijas kanālam «112 Ukraina» teica S. Hruščovs.
Pēc viņa vārdiem, šī soļa speršana paredzēja daudz birokrātisko soļu speršanu un juridiskie aspekti. Svarīgu lomu spēlēja arī Krimas ģeogrāfiskais stāvoklis, kas terotoriāli ir labvēlīgs Ukrainai.
«Tēvs atdeva Krimu Ukrainai, kaut vai ģeogrāfisko iemeslu dēļ. Paskatieties kartē - Krima ir piesaistīta Ukrainai. Kad PSRS sāka būvēt ekonomiku, un pats galvenais bija radīt tādu kanālu, kas būtu labvēlīgs pussalai. Tādēļ valsts plānā tika paredzēts nodot Krimu Ukrainai, jo tādējādi pussala varēja labāk attīstīties. Šodien, diemžēl, šis kanāls atkal ir aizrakts,» teica S. Hruščovs.
Krima nonāca Ukrainas PSR sastāvā 1954. gada 19. februārī pēc Ņ. Hruščova pieņemtā lēmuma. Tā juridiski vēl joprojām ir Ukrainas daļa, jo lielākā daļa pasaules valstu neatzīst 2014. gada martā notikušo Krievijas okupāciju.
