Šobrīd vecāki - nepilsoņi dzimtsarakstu nodaļā piereģistrē jaundzimušo un vienlaikus viņiem jāatbild uz jautājumu - vai bērnam piešķirt Latvijas pilsonību? Prezidenta ideja maina tikai to, ka par pilsonības piešķiršanu vairs neviens jautājumu neuzdos. Bet, ja vecāki nevēlēsies, ka bērns kļūst par Latvijas pilsoni, tas viņiem būs jāpaziņo dzimtsarakstu nodaļas darbiniekiem.
Kā svētdienas vakarā vēsta raidījums «Nekā personīga», prezidenta kanceleja šo vēstuli Saeimai izsūtīja pirmdien. Bet jau pirms tam pirmdienas agrā rītā koalīcija partijas nolēma, ka vēl neizlasītajai Valsts prezidenta idejai teiks stingru nē. Galvenokārt tāpēc, ka tā grib Nacionālā apvienība. Nākamā gada budžets un nacionāļu balsis tā atbalstam ir galvenais. Tāpēc premjers nacionāļus pat necentīsies pārliecināt domas mainīt.
Premjers Māris Kučinskis (ZZS) raidījumam īsi atbildēja, ka «Jautājums parādījās un tika izrunāts un šobrīd neesam gatavi domāt par citu valdību.»
Prezidenta kanceleja koalīcijas līgumu gribējusi apiet. Izdomājot, ka Raimonda Vējoņa ierosinājums nebūs grozījumi Pilsonības likumā, kas īpaši atrunāta kā nacionāļu nepārkāpjamā robeža koalīcijas līgumā, bet tas būs atsevišķs likums.
Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš (NA) norāda, ka prezidenta iecere ir «juridiska fikcija, jo likumprojekts sastāv no 2 pantiem un trešais, kas ir pārejas noteikumi uzdod par pienākumu ministru kabinetam veikt izmaiņas Pilsonības likumā. Prezidents ir ļoti bieži nācis ar iniciatīvām un paziņojumiem, ka jāuzlabo likumdošanas process. Un tad jautājums vai likums ar diviem pantiem šajā gadījumā – kā tas ir vērtējams?»
Prezidenta iespējas ietekmēt Saeimā nodoto likumu neesot nekādas. Viņš arī nevarēs sludināt referendumu, lai nodotu jautājumu izskatīšanai vēlētājiem, jo tautas nobalsošanu var rīkot tikai par jau strādājošiem likumiem nevis likumu projektiem.
«Prezidents par šo jautājumu ir runājis daudz. Arī ar Nacionālo apvienību. Un te ir jautājums vai mēs vēlamies dzirdēt viens otru. Jo, ja mēs sakām, ka tā ir tabu tēma pirms vēl likumprojekts ir uzrakstīts un iesniegts, jebkas, ko mēs darītu ir slikti, jebkurš laiks, kad mēs to darītu būtu slikti. Šajā gadījumā šī ir prezidenta pārliecības lieta,» saka Valsts prezidenta juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme.
«Es ceru, ka deputāti būs atbildīgi savu vēlētāju priekšā un izdarīs pareizo izvēli. Premjers teica, ka nebūs diskusija koalīcijā par to. Un viņi grib saglabāt valdību.
Manuprāt... Es vēlreiz saku. Deputātiem ir jābūt atbildīgiem savu vēlētāju priekšā,» saka Vējonis.
Pēdējos četros gados tādu bērnu skaits, kuru vecāki nav izvēlējušies Latvijas pilsonību, būtiski samazinājies – 2013.gadā 156, 2014.gadā 82, 2015.gadā 87, pagājušajā gadā 54. Kas ir 0,25% no visu pērn jaundzimušo skaita.
Kučinskis nepiekrīt apgalvojumam, ka 50 bērni varētu būt apdraudējums Latvijas drošībai. «Noteikti, ka nē. Tam gan es nepiekrītu. Un šis jautājums varbūt liks visiem iepazīties ar esošo likumu. Un 50 bērni noteikti nav drauds ne valsts drošībai, ne tamlīdzīgi. Bet mums jārēķinās arī ar līgumiem, ko mēs esam noslēguši man kā valdības vadītājam,» teica Kučinskis.
Vislielākais sajukums ar viedokļa formulēšanu ir premjera partiju apvienībā. Zemnieku savienība ir pret. Daļa zaļo ir par, daļa vēl domā. Kārlis Seržants un Ingmārs Līdaka - strikti pret.
«Vienotība» pagaidām domā, ka balsos pret, jo šādam lēmumam neesot īstais laiks.
Par prezidenta ideju šobrīd ir 23 saskaņieši, 6 bijušie Vienotības deputāti, 7 Reģionu apvienības un 7 No sirds Latvijai deputāti. Kopā – 43. Prezidenta kancelejā rēķina, ka iespējams ar šīm un varbūt dažu vēl neizlēmušo deputātu balsīm pietiks, lai likumu pieņemtu.
2013.gadā Saeima jau vienreiz grozīja Pilsonības likumu. Tolaik partijas piekāpās nacionāļu iebildēm. Saeima nobalsoja par normu, kas spēkā ir joprojām – jaundzimušo bērnu vecākiem nepilsoņiem ir jāatbild, vai bērnam piešķirt Latvijas pilsonību.
Šobrīd eksprezidents Valdis Zatlers atbalsta Raimonda Vējoņa ideju un Nacionālās apvienības iebildes sauc par tādām, kas drīzāk kaitē Latvijas nākotnei.
«Vai mums ir vajadzīgi jauni Padomju Savienības pilsoņi – neeksistējošas valsts? Noteikti nē. Jo tas ir okupācijas mantojums. Ja mēs gribam šo mantojumu sāpīgi izstiept pēc iespējas garāk, tas nenāktu mums par labu. Kādi ir risinājumi? Prezidenta piedāvājums visvienkāršākais – ar konkrētu datumu mēs pārtraucam šo Padomju Savienības pilsoņu radīšanu. Otrs – mēs varam piešķirt pilsonību visiem, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu. Un trešais – visradikālākais – piešķirt pilsonību visiem, kuri ir dzimuši kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. To cilvēku nav daudz. Aptuveni 7000. Es domāju, ka Latvijas valsts iegūtu tikai no tā, kad vienreiz nogrieztu kā ar nazi okupācijas mantojumu un spētu iet uz priekšu uz nācijas veidošanu, kas ir vienīgais veids kā šajā ļoti dinamiskajā laikā Latvijai izdzīvot kā valstij,» uzskata Zatlers.
«Tas jautājums ir tāds – vai nacionāļi joprojām ir nacionāļi. Jo šis ir solis uz izolacionismu. Mēs esam pareizie, visi pārējie ir nepareizie un kaut kur pazūd Latvijas valsts. Latvijas valstī dzīvo gan pareizie, gan nepareizie. Izeja no šī jautājuma ir bērnu dārzi latviešu valodā. Visa uzmanība sākumsskolas un pirmsskolas izglītībai un tas nav tikai šis pilsoņu un nepilsoņu jautājums. Tas vispār ir jautājums par nākotnes mūsu cilvēku konkurētspēju. Skolotāju sagatavošana bērnudārziem un sākumskolai ir galvenais uzdevums. Ja nacionāļi izvirzītu tādu uzdevumu kopā ar demogrāfiju, jūs redzētu, ka tā ir nacionālistiska attieksme pret valsti. Bet nevis tāda tukša paklaigāšana, tāpēc, ka paši īsti par to tēmu nemaz nedomā. Un vai nacionāļi ir ieinteresēti radīt jaunus Padomju Savienības pilsoņus šeit Latvijā? Saglabāt šo mītu un okupācijas sekas. Nezinu vai tas ir nacionāls ceļš.
Bet, kas notiks, ja prezidenta iniciatīva tomēr noguls Saeimā? Jo koalīcijas svarīgāka?
Redziet, šis nav saimniecisks jautājums. Šis ir apziņas jautājums. Un jebkurā ģimenē, ja kāds uzskata, ka viņu bērniem ir izteikta kāda nevienlīdzība vai apdraudējums, vai viņi tiek izstumti no kopējās sabiedrības, rada nelabvēlīgu un naidīgu attieksmi pret mūsu valsti. Neaiztieciet bērnus. Tas ir pirmais likums,» saka Zatlers.
Deputātiem esot notikušas vairākas neoficiālas sarunas ar prezidenta kancelejas pārstāvjiem. Rīgas pilī cerot, ka balsis prezidenta idejai pietikšot. Jo likumprojekta pieņemšanai nav vajadzīga puse no Saeimas deputātiem – pietiek ar vienkāršu deputātu vairākumu.