Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/31/11134543t1h65a8.jpg)
Baltkrievijas teritorijā pie Lietuvas oficiāli notiks lielākā «Zapad» mācību fāze. Tomēr, iespējams, lielāka spēku koncentrācija varētu būt pie Igaunijas. Televīzijas kanāla «Zvezda» reportāžā no Lugas poligona Krievijā 170 kilometru no Igaunijas robežas stāsta par jaunākajām artilērijas iekārtām.
Raidījumā «Nekā Personīga» tiek vēstīts, ka mācības pirmdien apmeklēs Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Citus gadus viņš tās vērojis kopā ar prezidentu Aleksandru Lukašenko Baltkrievijā.
Šogad Putins būšot komandpunktā Ļeņingradas apgabalā. Tas robežojas ar Igauniju. Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs uzskata, ka gan asprātīgais iedomātas valsts nosaukums, gan oficiālā mācību atklāšana ir māņu manevri, lai novirzītu uzmanību no vietas, kur būs īstais «Zapad».
«Somija, Igaunija. Un, iespējams, ka daudzās no šīm vietām būs daudz vairāk karavīru iesaistīti, nekā Baltkrievijā,» saka Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
Pilnveidojušies arī mācību uzdevumi. 2013.gadā pēc ekspertu aplēsēm galvenais bija izmēģināt Baltijas valstu fizisku izolēšanu no Rietumiem. Šogad daudz uzmanības ir pievērsts sakariem. Visā Baltkrievijā ievilktas jaunas sakaru līnijas.
«Mēs jau tagad esam uzcēluši 270 km sakaru līniju, ievilkuši 30 kilometrus optiskā kabeļa, militarizējuši lielu skaitu abonentu un pārvaldes līniju. Uzkrājam pieredzi, lai varētu novērtēt brigādes gatavību plānotajām mācībām, lai varētu strādāt ar normālu kvalitāti,» norādījis Sakaru brigādes komandieris Vadims Gureckis.
Pēdējā mēneša laikā ir bijuši vairāki gadījumi, kad negaidīti traucēti sakari Latvijā. Tam, ka tos būtu izraisījis kāds ārējs spēks, pierādījumu nav. Tomēr šāda iespēja pārrunāta Saeimā. Par pēkšņiem traucējumiem Kurzemes mobilo sakaru frekvencēs aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim pirms nedēļas stāstījis uzņēmuma LMT vadītājs Juris Binde. Šis stāsts nonācis arī līdz Saeimas Nacionālās Drošības un Aizsardzības komisijas deputātiem.
«Nu, tāda informācija ir bijusi, ka šādi pārrāvumi ir notikuši. Nupatās mēs zinām, ka arī telefona numurs 112 tā sistēma nedarbojās. Un manuprāt, kādas dažas dienas atpakaļ ne tikai bankai bija problēmas, bet nu pagaidām mēs neesam saņēmuši no drošības iestādēm informāciju, ka tas varētu būt saistīts ar kaut kādu Krievijas darbību. Tai pašā laikā, protams, neviens nevar izslēgt tādu iespēju, ka mācību laikā būs kaut kādi tāda veida mēģinājumi,» norāda Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Seržants.
TV3 rīcībā esošās ziņas liecina, ka pārbaudi par sakaru traucējumiem Kurzemē un citur turpina Drošības policija. LMT «Nekā personīga» atbildēja, ka sakaru traucējumu neesot saistīti ar kādām ārējām darbībām.
Protams, ka mācībām tad arī tiks apkopoti visi šie notikumi, kas varbūt ir bijuši neraksturīgi, varbūt liksies, ka kādam nevajadzēja būt, tiks viss apkopots un izanalizēts,» teica aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.
Bijušais Igaunijas premjerministra Edgara Savisāra padomnieks Vladimirs Juškins izveidojis pētniecisku centru Krievijas politikas izpētei. Juškins uzskata, ka sakari ir šo militāro mācību prioritāte. Krievijas armijai esot milzīga apakšvienība radioelektroniskajai cīņai, kas šajās mācībās pilnveido savu gatavību hibrīdoperācijām.
«Lai sāktos hibrīdoperācija, administrācijas ēkas ieņemšana un, lai to noslēptu, būtu vēlams atslēgt visus sakarus, lai nav skaidrs, kad šis process notiks,» skaidro Juškins.
Juškins uzskata, ka «Zapad» mērķis - panākt, lai Rietumvalstis sāk ar Krieviju dialogu bailēs no uzbrukuma. Un šīs bailes Krievija cenšas panākt ar konkrētu vēstījumu.
«Mūsu militārais budžets ir 10 reizes mazāks nekā amerikāņu. Un vēl mazāks, nekā Eiropas. Mūsu ekonomika ir divas reizes mazāka par Kalifornijas štata ekonomiku Amerikā. Mūsu cilvēku dzīves līmenis krīt jau 28 mēnešus pēc kārtas. Bet mēs, sākot no 2015.gada esam veikuši 124 armijas mācību, bet NATO tikai 38. Mēs, sākot no 2015.gada, esam veikuši 23 pēkšņas kaujasspēju gatavības pārbaudes, NATO nevienu. Tātad mēs neesam normāli cilvēki. Un mūsu ir jābaidās. Lūk, kur ir šo mācību vēstījums,» saka Juškins.