Pētījums: Saglabājas tendence, ka sliktākie rezultāti eksāmenos ir latviešu valodā un matemātikā (27)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Foto:Evija Trifanova/LETA

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pētījums par centralizēto eksāmenu rezultātiem, balstoties uz eksāmenu kārtotāju skaitu Latvijas skolās, liecina, ka sliktākie eksāmenu rezultāti 2016./2017.mācību gadā skolēniem ir matemātikā, aģentūra LETA noskaidroja LPS.

Pagājušajā mācību gadā vidējais rezultāts matemātikas centralizētajā eksāmenā bija 36,25%, bet 2016./2017.gadā tie ir jau 34,85%, apgalvo LPS padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure.

Pašvaldību savienība šo pētījumu veic jau trešo gadu un dati liecina, ka tendence rezultātiem pasliktināties tādos priekšmetos kā matemātika un latviešu valoda, saglabājas.

Tikmēr uzlabojušies rezultāti skolēniem ir tādu priekšmetu eksāmenos kā krievu un franču valoda. Pagājušajā mācību gadā franču valodas centralizētā eksāmena vidējais vērtējums Latvijas skolās bijis 70,55%, bet šogad - 73,33%. Savukārt krievu valodā vidējais vērtējums bijis 67,04% turpretī šogad - 68,56%, liecina pētījuma dati.

Kā ziņots, šodien LPS iepazīstināja ar viņu veikto pētījumu un analīzi par centralizēto eksāmenu rezultātiem, balstoties uz eksāmenu kārtotāju skaitu Latvijas skolās.

Savienības pārstāvji norāda, ka šis pētījums ir nozīmīgs procesā, kurā pašvaldības izvērtē savu skolu attīstību un sasniegumus. Tas tiek izmantots pedagogu motivācijas sistēmas izstrādei, palīdz izlemt skolu attīstības plānus. Tāpat tas dod pašvaldību vadītājiem iespēju salīdzināt savus rezultātus ar blakus teritorijās esošajām skolām un izvērtēt sadarbības modeļus.

Skolu vērtējums veikts izraugoties vairākus parametrus, piemēram, skolas atrašanās vietu, skolas tipu, valodas plūsmu un eksāmena kārtotāju skaitu. Skolu rezultāti vērtēti atsevišķi Valsts ģimnāzijās, ģimnāzijās un vidusskolās, norādot, ka būtisku atšķirību starp pēdējiem diviem skolu tipiem īsti nav. Ierobežotā apjomā vērtēti arī profesionālo un mākslas skolu rezultāti, speciālo un internātskolu, kā arī vakarskolu audzēkņu rezultāti centralizētajos eksāmenos.

Komentāri (27)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu