Silvija Titova-Meija: Vai IZM reforma ir tikai Eiropas līdzekļu apgūšana? (17)

Nauda vai bērns – kas svarīgāks?

13,9 miljoni eiro tiks izlietoti

8,2% – lauksaimniecības sektorā

Atklāt bērna dotības, nevis mehāniski virzīt uz darba tirgu

Viennozīmīgi ir jābūt gan vispārējai vidējai izglītībai, gan profesionālajai izglītībai – mūsu valstij vajadzīgi gan amatnieki, gan inženieri un citu profesiju pārstāvji. Taču, neraugoties uz izglītības virziena izvēli, galvenais, lai jaunietis ir motivēts mācīties. Lai jaunietis mācās to, kas viņu patiešām interesē, tad arī būs vēlme apgūt nozari padziļināti, mācīties papildus, un arī veidosies t.s. kompetencēs balstītā izglītība. Tai ir jānāk no pašiem skolēniem un studentiem, nevis jābūt tikai skaistai frāzei no izglītības politikas veidotājiem.

Svarīgāk ir izprast un atpazīt bērnu dotības un stiprās puses, nevis mehāniski panākt ātrāku nonākšanu darba tirgū. Ja 5. un 6. klasē jau sāktu mudināt domāt par karjeras izvēli, piesaistot karjeras konsultantus, rezultātā daudz vairāk jauniešu izvēlētos sev piemērotu profesiju un darba tirgū nonāktu mērķtiecīgi, zinoši jaunieši, kuri būtu tendēti uz attīstību un kvalificētu darbu.

Jēdziens «skolu autonomija» slēpj neizstrādātu projektu

Jāsaka, ka IZM īstenotā reforma ir arī darba stila un attieksmes jautājums – ir skaidrs, ka ministrija strādā pēc plāna, taču rodas jautājums, vai šis plāns ir sastādīts sabiedrības interesēs? Šķiet, ka nē! Salīdzinot, piemēram, ar 2009. gadu, kad IZM vecāku organizācijām ļāva tikai izteikties, komunikācija ir ļoti uzlabojusies – šobrīd ministrija vairāk skaidro savas idejas, taču diemžēl ar to nepietiek. Beidzot publiskai apspriešanai ir pieejams reformas saturs, ko mēs noteikti arī analizēsim un sniegsim savu redzējumu, taču, rodas sajūta, ka arī 100 pilotskolām, kas ir iesaistītas šajā projektā, nav īstas skaidrības par reformas saturu, nemaz nerunājot par citām skolām, lai gan tieši skolas būs praktiskie darītāji, kurām dzīvē nāksies īstenot IZM vīzijas. Jēdziens «skolu autonomija», ko tik bieži piesauc IZM, ir tikai skaista frāze, zem kuras patiesībā slēpjas līdz galam neizstrādāts pilotprojekts. Mēs nevaram cerēt, ka daži apmācītie pedagogi kā jaunlatvieši staigās pa skolām un viesīs apgaismību par jauno izglītības modeli. Neatgriezīsimies pāris gadsimtus senā pagātnē! Pedagogu apmācībai jāvelta daudz lielāks finansējums, nekā šobrīd paredzēts. Mazliet mulsina arī reformas veidotāju ciešā sadarbība ar Britu padomi, kas pati par sevi jau nav slikta, tikai jautājums, kā paliek ar uzstādījumu sekot Somijas izglītības modelim?

Sešgadniekiem jāmācās sev piemērotā vidē

spēkā obligātā pirmsskolas izglītība piecus un sešus gadus veciem bērniem

Ar sasteigtu reformu atņemsim vēlmi mācīties

Piecgadnieku un sešgadnieku apmācība ir ļoti nopietns solis, ko nevajag sasteigt. Tie ir paši pamati – tos ieliekot pareizi, mēs veicināsim bērnos vēlmi mācīties, savukārt, sasteidzot un uzspiežot mācības, var radīt nepatiku pret skolu uz visiem laikiem. Reformas nevar veikt gada laikā, un šobrīd vērojamā haotiskā darbošanās, ko uz priekšu dzen līdzekļu apguve, ir bez rūpīgas sagatavošanās. Pieņemu, ka IZM darba grupa paši deg par šo ideju un mūsu bērniem vēl tikai labāko, taču visticamāk pēc reformas īstenošanas 2021. gadā IZM sapratīs savu sasteigtības kļūdu un visiem pateiks paldies par piedalīšanos, atceļot izmaiņas un atgriežot visu šobrīd esošajā kārtībā. Tikai jautājums, kas būs ar tiem bērniem, kuri šo trīs gadu laikā būs steigā sūtīti skolā, radot viņiem lieku stresu?

Izglītības reforma nav tikai par bērniem vai pedagogiem – tā skar visu sabiedrību, tāpēc aicinu nesteigties un nepieņemt pārsteidzīgus un nepārdomātus lēmumus. Bērni ir mūsu nākotne, nevis tikai potenciālie nodokļu maksātāji.