Ikdienā mēs atrodamies dažādās vidēs – gan ārpus telpām, kur mūs var nelabvēlīgi ietekmēt gaisa piesārņojums un paaugstināts trokšņa līmenis, gan arī iekštelpās, kur šiem faktoriem var pievienoties arī citi. Piemēram, biroja darbiniekus var negatīvi ietekmēt ergonomiskie riska faktori, kas ir saistīti ar ilgstošu piespiedu pozu, vienveidīgām kustībām, strādājot ar datora peli un klaviatūru. Tas var novest pie karpālā kanāla sindroma attīstības (sāpes, tirpšana u.c. simptomi rokās), muguras sāpēm un citām problēmām. Tāpēc būtiski ir ievērot darba režīmu, ik pēc divām darba stundām ievērot 15 minūšu pārtraukumu, kā arī pēc darba regulāri nodarboties ar sev tīkamu sporta veidu vai citām aktivitātēm.
Pasliktināts apgaismojums rada redzes sasprindzinājumu un vēlāk redzes problēmas, bet fona troksnis, laika trūkums un neveiksmīgs darbu plānojums, kā arī dažādi psihoemocionālie faktori rada papildu stresu, kas var provocēt izdegšanas sindromu.
«Mēs par maz novērtējam iekštelpu gaisa kvalitātes ietekmi uz veselību», uzsver Martinsone. «Tas īpaši svarīgi ziemā, kad vairāk uzturamies telpās. Apkurinātās telpās bieži vien gaiss ir sauss, kas rada elpceļu kairinājumu un lielāku uzņēmību pret infekciju slimībām. Vienkāršākais veids, kā uzlabot gaisa kvalitāti, ir vēdināšana, bet tas ir jādara pareizi – ar t. s. caurvēja metodi, kad īsā laika sprīdi, atverot vairākus logus, tiek panākta maksimāla gaisa apmaiņa telpā, turklāt šī metode arī mazina telpas siltuma patēriņu. Vēdināšana, kad viens logs tiek atvērts vēdināšanas režīmā, nav efektīva ne no gaisa kvalitātes uzlabošanas, ne no siltuma saglabāšanas viedokļa.»
