Populārā romāna Svina garša autors Māris Bērziņš, kurš ar C hepatītu sadzīvoja jau vairāk kā 30 gadus - mums paziņojis, ka ir pieveicis savu slimību. Māris pieļauj, ka ar C hepatītu saslima pirms aptuveni 35 gadiem, armijā, kur tika veiktas ķirurģiskas manipulācijas. Līdz šim gadam, kad uzsāka mērķtiecīgu ārstēšanos, principiāli atteicās no Infektoloģijas centra piedāvātās interferonu terapijas.
Māri, kāpēc tik ilgi Jūs atteicāties ārstēties?
Atteicos no ārstēšanās, jo vairāki man pazīstami cilvēki ārstējās ar šo metodi, taču izbaudīja uz savas ādas ārkārtīgi smagas blaknes. Daži no viņiem izārstēja C hepatītu, taču vienlaicīgi piedzīvoja veselības problēmas citos veidos. Gaidīju, kad Latvijā būs pieejamas jaunas paaudzes zāles, bez tik izteiktām blaknēm.
Kā Jums izdevās tik ilgi sadzīvot ar šo bīstamo infekciju?
Negāja viegli. Aknu analīzes bija sliktas, nespēks, enerģijas trūkums, rūgta garša mutē, apātija un dzīves apnikums bija mana ikdiena. Reizēm ejot gulēt bija vienalga, vai pamodīšos no rīta, vai vairs nē…
Kā ar šādu veselību spējāt uzrakstīt tik izcilu grāmatu kā Svina garša?
Stāvoklis visu laiku bija nestabils, mainīgs, bet visjūtamākā veselības krīze bija vēl pirms sāku šo romānu rakstīt. Tai pat laikā meklēju alternatīvas, līdz atradu veidu kā uzlabot savu veselības stāvokli ar dabīgiem līdzekļiem. Tas ļāva gan labi justies, gan arī strādāt.
Ko Jūs tādu darījāt?
Nejauši internetā uzdūros kādam Latvijas produktam ar labām rekomendācijām. Ar to arī paveicās, nepievīla. Rūgtums mutē pazuda pēc pāris dienām, atgriezās enerģija un dzīvesprieks. Pieauga darba spējas, gan fiziskās, gan garīgās.
Jā, taisnība. Ar ziemeļbriežu pantu ekstraktu ārstējos jau pāris gadus. Kā jau iepriekš stāstīju, man krasi uzlabojās pašsajūta, arī aknu analīzes normalizējās.
Kā tikāt pie dārgās terapijas? Cik ilgi gaidījāt rindā?
Literāriem terminiem runājot, sižets attīstījās strauji un negaidīti – stāvot vienā rindā, gluži nemanot nokļuvu citā. Šī gada janvārī man pateica, ka terapija varētu būt gada beigās, vai nākamā sākumā. Tik ilgi gaidīt negribējās un es sāku interesēties par līdzvērtīgiem, taču daudz lētākiem indiešu preparātiem. Nolēmu apmeklēt citu medicīnas iestādi un citu infektologu, lai precizētu, kādus tieši medikamentus man no Indijas vajadzētu pasūtīt. Aizgāju uz vizīti, parādīju analīzes, dakteris paskatījās un pateica, ka manām aknām fibroze ir F4 stadijā un man bez vārda runas pienākas valsts apmaksāta terapija. No tā brīža pagāja aptuveni pusotrs mēnesis līdz uzsāku terapiju. Tagad, pēc 3 mēnešu kursa esmu brīvs no vīrusa. Tā…
Kā ar ārstēšanos, bija daudz blakņu?
Nē, biju pārsteigts, blakņu nebija vispār, vismaz vērā ņemamu nē. Drīzāk, jutos vēl labāk, bija daudz enerģijas. Varbūt par labu nāca arī tas, ka biju pirms tam centies uzlabot veselības stāvokli.
Kā Jūtaties tagad?
Kā ar indiešu zālēm pret hepatītu, ko par tām domājat tagad?
Kā ar Jūsu radošo dzīvi, vai top nākamā grāmata?
Grāmata gluži vēl ne, radošos meklējumiem arī laiks vajadzīgs. Un tomēr – nupat uzrakstīju eseju, tagad rakstu stāstu. Braucu uz Latvijas bibliotēkām, tiekos ar lasītājiem.
Ko vēlaties pateikt noslēgumam?
Jā, ja runājām par veselību, jārūpējas par to, kamēr tā vēl ir. Kad tā ir sašķobījusies un brūk, mēs, arī es tai skaitā, esam gatavi atdot visu, lai to atgūtu, taču var būt jau par vēlu.