Valdība atbalsta Radošo personu statusa likumprojektu

Dace Melbārde

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Valdība 3. oktobrī atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) izstrādāto Radošo personu statusa un radošo organizāciju likumprojektu, par kura pieņemšanu tālāk būs jālemj Saeimai.

Likumprojektā noteikts radošo personu un profesionālo radošo organizāciju statuss, ko paredzēts piešķirt tādās profesionālās mākslinieciskās jaunrades jomās kā arhitektūra, dizains, teātris, mūzika, vizuālā māksla, deja, literatūra un kinematogrāfija un zinātnisko jaunradi attiecīgajās radošajās jomās.

Valdības atbalstītajā likumprojektā noteikts, ka par radošu personu ir atzīstama fiziska persona - autors vai izpildītājs Autortiesību likuma izpratnē, kura ir profesionālas radošas organizācijas biedrs, rada vai ar savu izpildījumu radoši interpretē mākslas darbus likumprojektā noteiktajās radošajās jomās, vai arī ir persona, kuras radītie darbi vai izpildījumi vismaz trīs gadu periodā pirms radošās personas statusa iegūšanas ir publicēti vai publiskoti Autortiesību likuma izpratnē.

Tāpat šis statuss var tikt piešķirts personai, kas ar savu radošo vai zinātnisko darbību sniedz ieguldījumu profesionālās mākslas un kultūras attīstībā, ko apliecina attiecīgajā radošajā jomā darbojošās profesionālā radošā organizācija vai to apvienība.

Likumprojektā noteikts, ka profesionālā radošā organizācija ir profesionālo radošo organizāciju reģistrā iekļauta biedrība, kurā apvienojušās vismaz 50 personas, un kuras mērķis ir attīstīt savu pārstāvēto radošo jomu un atbalstīt Latvijas garīgās un materiālās kultūras attīstību un nostiprināšanu, sabiedrības kultūras vajadzību apmierināšanu un attiecīgajā radošajā jomā nodarbināto personu radošo darbību un mākslas darbu izplatīšanu.

Saskaņā ar likumprojektu, profesionālās radošās organizācijas statusu piešķir, kā arī organizāciju reģistru kārto un uztur KM. To reģistrs tiks publicēts KM portālā.

KM izstrādātajā likumprojektā iekļauta arī radošo personu atbalsta pasākumu programma. Tā tiks finansēta ar Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammu «Radošo personu atbalsta programma,» kas tiks atvērta pieteikumiem gada garumā, nodrošinot pieteikumu izskatīšanu atbalsta saņemšanai VKKF padomē reizi mēnesī.

KM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale skaidroja, ka radošo personu atbalsta pasākumu programmas mērķis ir sniegt atbalstu radošajām personām, kas profesionālās darbības specifiskā nodarbinātības rakstura dēļ nesaņem ienākumus vai piedzīvojuši īslaicīgu darbspējas zudumu. Savukārt, ja radošā persona pēdējo trīs gadu laikā nav veikusi radošo darbu - faktiski tā neveic regulāru radošo darbu. Viņa norādīja, ka līdzīgi ierobežojumi tiek pielietoti arī Igaunijas un Lietuvas praksē.

Kokale norādīja, ka likumprojekta izstrādē KM cieši sadarbojusies ar Latvijas Radošo savienību padomi, kura apvieno Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Dizaineru savienību, Latvijas Dramaturgu ģildi, Latvijas Fotogrāfijas mākslas savienību, Latvijas Kinematogrāfistu savienību, Latvijas Komponistu savienību, Latvijas Mākslinieku savienību, Latvijas Rakstnieku savienību, Latvijas Teātra darbinieku savienību, kā arī Latvijas Pilsonisko aliansi.

Finansējumu likumprojekta īstenošanai paredzēts nodrošināts 500 000 eiro apmērā ik gadu - 2018., 2019. un 2020. gadā.

Tāpat paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī.

Kā ziņots, Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma izstrāde ir iestrādāta valdības deklarācijas uzdevumos, tāpēc šogad tā izstrāde izvirzīta kā viena no KM prioritātēm.

Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) pauda, ka likumprojekts tika izstrādāts jau šī gada sākumā, taču to nav bijis iespējams saskaņot dažādu iebildumu dēļ. Viens no iebildumiem ir likumā noteikto personu finansēšana no speciālā budžeta.

Otrs iebildums pret regulējumu bija saistīts ar finansēšanas mehānismu, jo nodot finansējumu sadalīt pašām radošajām organizācijām neatļauj likums.

Uz augšu