Šlesers: Nav publiskotas sarunas, kur prezidents Zatlers «zvana un lūdzas» (133)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens / LETA

Bijušais politiķis Ainārs Šlesers pirmdien, 30. oktobrī, «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē uzsvēra, ka neesot publiskotas tās sarunas, kur toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers «zvana un lūdzas», lai politiķis atbalsta Zatlera pārvēlēšanu prezidenta amatā.

Ņemot vērā, ka Šlesers neesot paudis atbalstu, vēlāk sekojusi parlamenta atlaišana, norādīja politiķis. Viņš akcentēja, ka nav apstiprinājusies neviena epizode, par ko tiesībsargājošās iestādes sāka kriminālprocesu 2011. gadā. Tomēr parlaments šīs lietas dēļ tika atlaists. Lai gan juridiski par to nevar saukt pie atbildības, tomēr reāli par to ir atbildīgs Zatlers, akcentēja politiķis.

Uz vairākiem ar «oligarhu lietu» saistītajiem jautājumiem Šlesers neatbildēja, norādot, ka būtu gatavs runāt par «visu lauku», ja tiktu publiskots arī ar Zatleru pārrunātais.

Politiķis norādīja, ka neesot publiskotas viņa sarunas ar partijas «Vienotība» un nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK politiķiem.

Atbildot uz deputāta Ritvara Jansona (VL-TB/LNNK) vaicājumiem par Šlesera interesēm termiņuzturēšanās atļauju programmas īstenošanā, Šlesers atbildēja, sevi slavējot par to, ka panācis termiņuzturēšanās atļauju programmas ieviešanu. Savulaik miljardus valsts budžetā ienesusī programma gan tagad ir mirusi, tāpēc viņš aicināja deputātus vēlreiz izanalizēt tās lietderīgumu.

«Laikā, kad Latvija nokļuva finanšu krīzē un cilvēki brauca prom no valsts, es biju tas, kurš pārliecināja deputātus par šādas programmas nepieciešamību. Šādas programmas ir arī ASV, Lielbritānijā. Kad šī programma tika ieviesta, tad kopīgās investīcijas bija trīs miljardi eiro un daudzi cilvēki dabūja darbu. Tagad redzam, ka šī programma ir kļuvusi neinteresanta un investīcijas neieplūst,» uzsvēra Šlesers.

Vaicāts vai viņam bijušas personiskas intereses programmas ieviešanā, Šlesers atbildēja, ka viņam bija intereses, lai Latvijas ekonomikā ieplūstu nauda un cilvēkiem nebūtu jābrauc uz ārzemēm strādāt. «Kas tur noziedzīgs, ja ģenerē idejas?» retoriski norādīja ekspolitiķis.

Kā ziņots, parlamentārā izmeklēšanas komisija tika izveidota pēc tam, kad žurnāls «Ir» jūnijā publiskoja viesnīcā «Rīdzene» notikušās sarunas, kurās Šlesers, politiķis Aivars Lembergs («Latvijai un Ventspilij») un citas ietekmīgas amatpersonas kārtojušas biznesa un politikas lietas. Lembergs pats publiski paudis, ka neesot pierādījumu šo sarunu autentiskumam. Komisija plāno novembrī uz sēdi aicināt arī viņu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) no 2009.gada līdz 2011.gadam veica šo sarunu noklausīšanos un tās kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.

Komentāri (133)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu