Zolitūdē sabrukušās «Maximas» jumta pārslodze sasniedza 648% no normas (140)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens / LETA

2013. gadā Zolitūdē sabrukušās SIA «Maxima Latvija» ēkas jumta nesošās kopnes noslodze pārslogotākajā punktā sasniedza 648% no ieteicamās slodzes, šodien notiekošajā Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesa tiesas sēdē sacīja viens no pieaicinātajiem būvekspertiem Gatis Vilks.

Viņš arī norādīja, ka kopnēs izmantoto skrūvju nestspēja bija par 13% zemāka nekā noteikts standartos, taču viņš uzsvēra, ka pats par sevi šādas nespējas samazinājums nevar izraisīt nobrukumu. Vilks skaidroja, ka šāda veida skrūvēm standarta slodze ir paredzēta ap 400 megapaskāliem ar spēju izturēt slodzi līdz 800 megapaskāliem, tādēļ 13% nestspējas samazinājums nav uzskatāms par būtisku faktoru ēkas sabrukšanā.

Atbildot uz aizstāvības jautājumu par kopņu izgatavotāja SIA «Vikom industries» piegādātajām kopnēm, Vilks norādīja, ka vienīgais, kas nebija skaidri norādīts kopņu specifikācijā, bija saistīts ar savienojuma mezglu skrūvēm.

Nākamā tiesas sēde Zoitūdes traģēdijas krimināllietā tagad paredzēta 7. novembrī plkst.10.

Kā ziņots, 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam «Maxima», dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.

Krimināllietā, kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī «Maxima» darbiniece Inna Šuvajeva.

Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.

    Komentāri (140)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
    Aktuālākās ziņas
    Nepalaid garām
    Uz augšu