Jauna aptauja atklāj, ka daļa no zviedru uzņēmumiem, kas darbojas Lielbritānijā, netic, ka «Brexit» darījums noslēgsies 2019. gada martā, un gandrīz puse uzskata, ka «Brexit» atstās negatīvu iespaidu uz nākotnes investīcijām Lielbritānijā. Aptauja, ko veica tirgus pētījumu grupa «Ipsos Mori» sadarbībā ar Zviedrijas tirdzniecības kameru un 12 citām ārvalstu kamerām Lielbritānijā, atklāja drūmu ainu saistībā ar uzņemējdarbības vidi pēc plānotās valsts šķiršanās no Eiropas Savienības.
78% no 112 aptaujātajām zviedru kompānijām atzina, ka «nejūtas pārliecinātas» vai arī «jūtas ļoti nedroši» saistībā ar valsts plānoto izstāšanos no Eiropas Savienības 2019. gada martā. Puse no aptaujātajiem tic, ka «Brexit» būs negatīvs iespaids uz investīcijām valstī turpmāko piecu desmit gadu laikā. Tomēr trešdaļa respondentu uzskata, ka tas neatstās nekādu iespaidu uz turpmākajiem ieguldījumiem.
Lielbritānijā darbojas tādas lielas zviedru kompānijas kā mēbeļu gigants «Ikea» un modes mazumtirgotājs «H&M».
Mārciņa vājinās, cenas aug
«Ikea», kas savu pirmo veikalu Apvienotajā Karalistē atklāja pirms 30 gadiem, jau paziņojusi, ka balsojums par «Brexit» vājina sterliņu mārciņu un licis celt preču cenas.
«Patlaban ir smagi, jo valūta ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē mūsu biznesu,» stāstīja uzņēmuma Apvienotās Karalistes vadītājs Džilinas Dreikfords. «Uzņēmums vēlas saglabāt patērētājiem pieejamu cenu, zinot, ka maciņi kļūst arvien plānāki, bet mums ir bijis neliels cenu pieaugums, ņemot vērā inflāciju.»
Oktobrī «Ikea» pievienojās augošajam starptautisko uzņēmumu skaitam Apvienotās Karalistes noteiktajam post-Brexit «pārejas periodam», aicinot arī pasargāt biznesu no tālākās nenoteiktības un neskaidrības.
Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka pārejas periods ļaus biznesam pielāgoties jaunajiem tirdzniecības noteikumiem un nodrošinās atbilstīgas infrastruktūras ieviešanu, taču joprojām nepieciešama skaidrība par to, kā tieši tas strādās.
Svarīga piekļuve ārvalstu darbaspēkam
Iepriekš veiktā aptaujā zviedru uzņēmumi Apvienotajā Karalistē norādīja, ka divas būtiskas lietas, ko tie vēlas saglabāt, ir piekļuve Apvienotās Karalistes iekšējam tirgum, kā arī ārvalstu darbaspēka pieejamība.
«Nav pārsteigums, ka «Brexit» sarunu dienaskārtībā zviedru uzņēmumiem ir pieeja Eiropas Savienības (ES) tirgum - gan preču, gan pakalpojumu, kā arī gan augsti, gan zemi kvalificēta darbaspēka pieeja un normatīvo aktu saskaņošana ar ES,» norāda Zviedrijas Tirdzniecības palātas rīkotājdirektore Ulla Nilsone.
Februārī Lielbritānijas «Breksita» ministrs Deivids Deiviss tikās ar Zviedrijas ES un tirdzniecības lietu ministri Annu Lindi, lai vienotos, ka arī turpmāk vēlas brīvu tirdzniecību un līdzīgus noteikumus zviedru kompānijām Lielbritānijā, kā arī britu uzņēmumiem Zviedrijā.
Arī Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja medijiem uzsvērusi «maksimālas brīvības» svarīgumu starp abām valstīm tirdziecības jomā.
Taču šie izteikumi nav līdzējuši apturēt bažas par to, ka pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES bloka, uzņēmējdarbības vide starp ES valstīm un Lielbritāniju kļūs dārgāka un grūtāka.
