Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) «spiediena dēļ» atteikusies no rosinājuma Izglītības likumā deleģēt Ministru kabinetam (MK) tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu pamatskolas 7.-9.klasē.
IZM atkāpjas no rosinājuma minimālo skolēnu skaitu noteikt arī 7.-9.klasē (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) atzina, ka «ievērojot koalīcijā panāktās vienošanās, bet ar smagu sirdi» piekritis jaunās kārtības izpildei. Pirms tam IZM rosināja valdībai ļaut noteikt pieļaujamo skolēnu skaitu pamatskolas 7.-9. un vidusskolas 10.-12.klasē, kas jau bija atkāpšanās no sākotnējā rosinājuma noteikt pieļaujamo izglītojamo skaitu visos vispārējās izglītības posmos.
«Es tuvu tekstam citēšu savu vislielāko autoritāti politikā - [ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Augustu] Brigmaņa kungu: nav svarīgi, cik labas ir tavas idejas, ir svarīgi, kuras tu vari realizēt, un realizēt ideju par vidusskolām ir labāk, nekā realizēt neko,» sacīja Šadurskis.
Līdz ar to patlaban valdībai tiek paredzētas tiesības noteikt minimālo un maksimālo skolēnu skaitu tikai 10.-12.klasēs. Šadurskis skaidroja, ka, ja minimālā skolēnu skaita robežas tiek sasniegts un pārsniegts, tad «viss ir kārtībā - mērķdotācija nonāk atbilstošā izglītības iestādē pedagogu atalgojumam». Savukārt ja minimālais skaits netiek sasniegts, tad iespējami divi rīcības varianti.
Pašreizējais piedāvājums paredz, ka, ja skola izpilda kvalitatīvos kritērijus, kas būs jāizstrādā Ministru kabinetam, tad pašvaldībai būs iespēja piefinansēt trūkstošo finansējumu, kas nepieciešams pedagogu algām, lai nodrošinātu programmas īstenošanu. Šajā gadījumā no valsts budžeta tiktu maksāts par esošo bērnu skaitu klasē. Taču gadījumā, ja kvalitatīvās prasības netiek izpildītas, tad «tā nav izglītības iestāde», piebilda ministrs.
«Mūsu koncepts ir, ka, ja skolēnu skaits ir pietiekams, tad skolai ir visas iespējas noalgot pasniedzējus, vakances nestāv ilgi tukšas un izglītības organizēšanai nav objektīvu šķēršļu. Ja skolā atbilstošajā klasē ir divi, trīs, pieci skolēni, tad pedagogs nevar nopelnīt un ir ilgstošas vakances. Šāda skola mūsu izpratnē nevar pastāvēt,» vērtēja ministrs.
Šadurskis uzsvēra, ka ar šādu regulējumu tiks radīta iespēja sakārtot vidusskolu tīklu, taču «vienlaikus paliek ļoti būtisks jautājums par pamatskolas 7.-9.klasi, jo patlaban daudzās izglītības iestādēs ir ļoti nopietnas problēmas». «Ceru, ka pašvaldības kā gādīgi un atbildīgi saimnieki novērtēs to, ka izglītības iestādes mērķis ir tomēr sniegt izglītību izglītojamajiem, nevis aizpildīt telpas un nodrošināt darbu apkalpojošajam personālam un pedagogiem,» teica politiķis.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) aģentūrai LETA atzina, ka šādas izmaiņas notikušas, jo viņu «piespieda». «Tam nebija balsu, jo [Latvijas] Pašvaldību savienība pietiekami veiksmīgi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijā pastrādāja, arī mūsu frakcijā, arī nacionālās apvienības frakcijā. Ja tev nav balsu, tad nav balsu,» sacīja ministrs.
Uz jautājumu par to, vai, ņemot vērā, ka šī situācija nav pirmais un vienīgais šāda veida gadījums, viņam nav bažu, ka līdzīgs liktenis skars arī citas IZM iniciatīvas, Šadurskis sacīja, ka «nav bažu - ir pilna pārliecība, ka tā notiks».
«Jebkura mūsu laba iniciatīva, kas kalpo izglītības kvalitātei, liek kādam vai nu vairāk strādāt, vai vairāk maksāt. Jebkurš mūsu priekšlikums, kas būs pareizā virzienā, tiks saņemts nevis ar ovācijām, bet neargumentētu kritiku. Patiesību sakot, tas ir noziegums, ja skolā nenotiek matemātikas, fizikas, ķīmijas, informātikas stundas mēnešiem ilgi. Patiesībā šādas skolas ir jāslēdz. To, ko mēs gribējām izdarīt bērniem draudzīgā veidā, pasakot, kāds ir minimālais skaits, tagad tas būs jāregulē ar kādiem kontroles mehānismiem, un rezultātā bērni cietīs. Dažu labu jau neuztrauc bērnu ciešanas,» vērtēja politiķis.
Izglītības likuma grozījumi un jautājums par minimālā skolēnu skaita noteikšanu raisīja domstarpības koalīcijas partneru vidū. Kādam no koalīcijas pat esot bijusi vēlme izslēgt šo likumprojektu no tā dēvētās budžeta paketes jeb skatīt atsevišķi no nākamā gada budžeta jautājumiem. «Tad man tur nav ko darīt,» tā uz šo šādu piedāvājumu esot reaģējis Šadurskis, kurš aģentūrai LETA skaidroja, ka jautājums par iespēju noteikt minimālo skolēnu skaitu ir saistīts ar finansējumu un iespēju palielināt pedagogu atalgojumu.
Pašlaik jautājums par šī likumprojekta izslēgšanu gan vairs neesot aktuāls. Pagaidām likuma plānotie likuma grozījumi ir pieņemami arī Šadurskim, kurš gan uzsver, ka Saeimas Budžeta komisija vēl atgriezīsies pie šī jautājuma. Komisija skatīs priekšlikumu šim likumprojektam, kad tos būs izskatījusi valdība.
Tikmēr ZZS līderis Armands Krauze aģentūrai LETA pastāstīja, ka ZZS rosina paredzēt likumā normu, ļaujot pašvaldībām lemt un saglabāt klases ar mazāku skolēnu skaitu. Proti, ja skolēnu skaits būs mazāks par minimālo, pašvaldība varētu lemt un ieguldīt savu līdzekļus, lai šādu klasi saglabātu.
Priekšlikumu par Ministru kabineta kompetenci noteikt minimālo skolēnu skaitu tikai vidusskolas 10.-12.klasēs iesniedza gan opozīcijas partijas, gan arī Latvijas Pašvaldību savienība.