Vai Latvijā elektroenerģijas cenas ir nesamērīgi augstas?

FOTO: PantherMedia/Scanpix

Latvijā elektroenerģijas cenas mājsaimniecībām pārsniedz cenas Lietuvā, Igaunijā un Polijā, bet ir zemākas, nekā Somijā, Zviedrijā, Dānijā un Vācijā, savukārt uzņēmumu sektorā Latvijā tās, atbilstoši Eiropas Komisijas pētījumam, ir zemākas nekā Vācijā. Elektroenerģijas izmaksu konkurētspēja dažādiem klientiem Baltijas jūras reģiona valstīs mēdz atšķirties atkarībā no klienta pieslēguma jaudas, faktiskā patēriņa apjoma un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, portālam TVNET skaidro Ekonomikas ministrijā.

Latvijā elektroenerģijas vairumtirgus cenas neatšķiras no pārējām Baltijas jūras reģiona valstīm

Elektroenerģijas kopējās izmaksas un to konkurētspēju nosaka sekojošas izmaksu pozīcijas – elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena, infrastruktūras izmantošanas tarifs, nodokļi, kā arī atbalsta maksājumi elektroenerģijas ražotājiem (t.s. OIK), kas lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu ieviesti, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem, koģenerācijā, vai arī drošībai nepieciešamu elektroenerģijas ražošanas jaudu uzturēšanu.

Latvijā, salīdzinot ar pārējām Baltijas reģiona valstīm, elektroenerģijas vairumtirgus cenas, kuras veidojas elektroenerģijas biržā «Nord Pool Spot», būtiski neatšķiras no cenām pārējās Baltijas jūras reģiona valstīs, un galvenokārt elektroenerģijas vairumcenas nosaka klimatiskie apstākļi, kā arī Baltijas un Skandināvijas valstu elektroenerģijas ražotņu un pārvades līniju darba režīmi.

Ar elektroenerģijas infrastruktūras tarifu izmaksām saistītās izmaksas dažādās valstīs parasti nosaka iedzīvotāju apdzīvotības blīvums un elektroenerģijas patēriņš uz vienu iedzīvotāju, kas nosaka, cik ekonomiski efektīva ir infrastruktūras izmantošana. Salīdzinoši zema iedzīvotāju blīvuma un arī neliela energointensīvo uzņēmumu skaita dēļ Latvijā elektroenerģijas infrastruktūras tarifi uz vienu patērēto elektroenerģijas vienību veidojas augstāki, nekā vairākās citās reģiona valstīs ar lielāku apdzīvotības blīvumu un lielāku iedzīvotāju blīvumu nekā Latvijā. Ņemot to vērā, piemēram, mājsaimniecībām ar vienfāzu elektroenerģijas pieslēgumu, kuras patērē 100 kilovatstundas mēnesī, Latvijā izmaksas par elektroenerģijas infrastruktūras izmantošanu ir augstākas nekā Lietuvā, bet zemākas nekā Igaunijā.

Kopš 2016. gada 1. ceturkšņa elektroenerģijas vienības (kilovatstundas) gala cenas izmaiņas mājsaimniecību klientiem galvenokārt ietekmēja «Sadales Tīkla» tarifu izmaiņas. Tarifs tika paaugstināts, lai segtu AS «Sadales tīkls» darbības izmaksas un būtu iespējams nodrošināt tīkla pakalpojuma kvalitāti atbilstoši standartiem. Kā zināms, ST tarifu reformas mērķis bija optimizēt sistēmas izmantošanu, tāpēc tarifs ir atkarīgs no katra klienta pieslēguma izmantošanas efektivitātes.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Lietuvu un Igauniju, lielāko starpību patērētāja gala rēķinos veido obligātā iepirkuma komponente (OIK) jeb atbalsta maksājums elektroenerģijas ražotājiem, kurš mājsaimniecībām Latvijā veido 2,679 centus uz vienu kilovatstundu patērētās elektorenerģijas, bet Lietuvā un Igaunijā – attiecīgi 1,39 centus un 1,49 centus uz vienu kilovatstundu. Salīdzinoši augstākais OIK maksājuma līmenis Latvijā ir izskaidrojams ar to, ka tas tiek novirzīts ne tikai atjaunojamās enerģijas ražotāju atbalstam, bet arī lielo elektrostaciju, kas ir nepieciešamas elektroapgādes drošumam reģionā jeb tā saukto bāzes elektrostaciju, darbības nodrošināšanai.

Kā papildu apstākli, kas ir ietekmējis statistiski vidējās elektroenerģijas cenas Latvijā, Ekonomikas ministrija min arī apstākli, ka pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas būtiska daļa mājsaimniecību ir pieņēmušas lēmumu nemainīt elektroenerģijas piegādātāju vai pieslēguma plānu, un, neskatoties uz lētāku elektroenerģijas piedāvājumu pieejamību, turpina iegādāties elektroenerģiju par tā saukto Universālo tarifu. Vienlaikus ir jāpievērš uzmanību arī apstāklim, ka kopējā cenu statistika neatspoguļo arī to, ka mājsaimniecību segmentā būtiskai daļa iedzīvotāju (aptuveni 160 tūkstoši mazturīgo, trūcīgu lietotāju, kā arī daudzbērnu ģimenēm un personām ar invaliditāti) ir aizsargātā lietotāja statuss, kas tiem ļauj pretendēt uz ievērojami zemāku elektroenerģijas tarifu (0,1164 EUR/KWh).

Elektroenerģijas cenu izmaiņas noteiks elektroenerģijas pieslēguma efektivitāte

Kopš elektroenerģijas tirgus pilnīgas atvēršanas 2015. gadā elektroenerģijas cenas, pateicoties elektroenerģijas vairumcenu samazinājumam, kopumā Latvijā lielākajai daļai patērētāju, kuri efektīvi izmanto sev pieejamo elektroenerģijas pieslēguma jaudu, ir kritušās.

Arī nākamajos gados elektroenerģijas cenu izmaiņas lietotājiem galvenokārt noteiks elektroenerģijas pieslēguma efektivitāte, tomēr lielākajai daļai elektroenerģijas lietotāju izmaksas par elektroenerģiju kopumā samazināsies, un, piemēram, mājsaimniecību segmentā izmaksu samazinājums ir sagaidāms tām mājsaimniecībām, kuras izmanto vienfāzes pieslēgumu un patērē vairāk nekā 100 kilovatstundas mēnesī.

Elektroenerģijas izmaksu kritumu būtiskai daļai patērētāju nākamajos gados galvenokārt noteiks MK pieņemtais lēmums OIK sloga ierobežošanai - elektrostacijām ar jaudu virs 100 MW atteikties no 75% atbalsta elektroenerģijas OIK ietvaros, pretim saņemot vienreizēju kompensāciju. Šīs ir AS «Latvenergo» piederošās elektrostacijas Rīgas TEC-1 un TEC-2, un kuru uzstādītā elektriskā jauda sasniedz attiecīgi 144 MW un 832,3 MW. Īstenojot garantētās maksas samazinājumu, nepieciešamais finansējums risinājuma īstenošanai ir 454,28 milj. EUR, kurš tiks iegūts no AS «Latvenergo» uzkrātajiem līdzekļiem. Īstenojot šo risinājumu, sagaidāmais valsts finanšu ietaupījums ir 262,01 milj. EUR.

Tāpat patērētāju gala izmaksas ietekmēs arī OIK iekasēšanas kārtības izmaiņas: no 2018. gada paredzēts samazināt piemērojamo OIK maksu par patērētajām kilovatstundām (no esošajiem 2,679 uz 1,460 eiro centiem par kWh), bet ieviest fiksētu ikmēneša maksu par pieslēgumā uzstādītajām jaudām. Līdz ar to OIK diferencēšanas vislielākie ieguvēji būs lielie ražojošie un citi uzņēmumi, kas intensīvi patērē elektroenerģiju, jo relatīvais OIK samazinājums tiem sniegs ievērojamu ietaupījumu.

Tāpat arī lielākajai daļai mājsaimniecību elektrības rēķini kļūs mazāki (piemēram, mājsaimniecībai ar 1 fāzes pieslēgumu un vidējo elektroenerģijas patēriņu 100 kWh mēnesī ik mēneša rēķini samazināsies par 20 centiem). Pieslēgumiem ar efektīvi izmantotu slodzi OIK samazinājums būs straujāks.

«Quaterly report on European Electricity Market»