Šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu pieaugt par vismaz 4,5%, tāpat 2018.gadā saglabāsies strauja izaugsme un IKP pieaugums varētu sasniegt 4,2%, aģentūrai LETA prognozēja Ekonomikas ministrijas (EM) Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs Normunds Ozols.
Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie IKP dati apliecina pirms mēneša publicēto IKP ātro novērtējumu un šā gada 3.ceturksnī ekonomika ir augusi par 5,8%, kas ir bijusi straujākā izaugsme starp Baltijas valstīm pēdējo piecu gadu laikā.
Ozols norādīja, ka būtisks stimuls izaugsmē bija investīciju pieaugumam. Šā gada 3.ceturksnī ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā bija par piektdaļu lielāki nekā pirms gada. Investīcijas mājokļos, ēkās un būvēs pieauga par 25%, bet mašīnās un iekārtās - par 13%. Savukārt ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos ir palielinājušies par 17%.
«Investīciju dinamiku turpina pozitīvi ietekmēt gan augošais ārējais, gan iekšējais pieprasījums, Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu investīciju pieejamības paplašināšanās, kā arī kreditēšanas apjomu pieaugums. Saglabājoties investīcijām labvēlīgai videi, kā arī ņemot vērā augsto jaudu noslodzi, arī turpmāk var sagaidīt salīdzinoši strauju investīciju dinamiku,» atzina EM eksperts.
Tāpat ekonomikas izaugsmi turpina balstīt privātā patēriņa pieaugums - 3.ceturksnī mājsaimniecību patēriņa izdevumi pieauga par 5,8%. Patēriņa pieaugumu labvēlīgi ietekmē jūtamie uzlabojumi darba tirgū - nodarbināto skaits 3.ceturksnī pieauga par 0,9%, bezdarba līmenis ir samazinājies līdz 8,5%, bet vidējā bruto darba alga gada laikā palielinājās par 7,5%.
Tajā pašā laikā Ozols sacīja, ka, neskatoties uz pozitīvām tendencēm Latvijas galvenajos eksporta tirgos, eksporta ieguldījums izaugsmē turpina samazināties.
Eksporta apjomi ir sasnieguši līdz šim augstāko līmeni. Preču un pakalpojumu eksports 3.ceturksnī palielinājās par 2,4%, vienlaikus ienākumi no eksporta pieauga par 6,7%. Straujāku eksporta ienākumu pieaugumu lielā mērā noteica cenu palielināšanās eksportētajai produkcijai - šā gada 3.ceturksnī ražotāju cenas eksportētajai produkcijai pieauga par 3,3%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.
«Vērā ņemams ieguldījums izaugsmē saglabājās būvniecības nozarei, kurā apjomi 3.ceturksnī palielinājās par 25%. Vienlaikus jāņem vērā bāzes efekts - straujais nozares pieaugums ir pret 2016.gadu, kad, bremzējoties ES fondu investīciju perioda sākumam, bija vērojams būvniecības apjomu straujš samazinājums. Salīdzinājumā ar 2015.gada 3.ceturksni, būvniecības apjomi joprojām bija par 2,5% mazāki,» stāstīja Ozols.
Pēc viņa teiktā, spēcīga izaugsme ir vērojama arī apstrādes rūpniecībā, kā arī transporta un uzglabāšanas pakalpojumu nozarēs. Kopumā apstrādes rūpniecības apjomi 3.ceturksnī auga par 8,4%, bet transporta pakalpojumos - par gandrīz 10%. Stabila izaugsme bija vērojama gandrīz visās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs un vairāk par pusi no nozares pieauguma noteica aktivitāšu palielināšanās metālapstrādē - par 19,4%, kokapstrādē - par 3,5%, pārtikas rūpniecībā - par 4,2%, kā arī transporta līdzekļu ražošanā - par 30,3%.
Tāpat jūtams pieaugums bija vērojams zināšanu ietilpīgo pakalpojumu nozarēs - informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare pieauga par 5%, t.sk. datorprogrammēšana un konsultēšana - par 10%, informācijas pakalpojumi - par 15%, bet telekomunikāciju pakalpojumi samazinājušies par 3%.
«Ņemot vērā labvēlīgo konjunktūru, šogad IKP varētu pieaugt par vismaz 4,5%. Arī 2018.gadā saglabāsies strauja izaugsme un IKP pieaugums varētu sasniegt 4,2%. Pašlaik galvenie ekonomikas izaicinājumi izriet no norisēm darba tirgū - brīvo darba roku skaits samazinās, kas rada spiedienu uz darba algām un ietekmē ražotāju konkurētspēju ārējos tirgos. Ņemot vērā to, svarīgi īstenot pasākumus produktivitātes celšanai un veikt ieguldījumus cilvēkkapitālā un inovācijās,» piebilda EM pārstāvis.
Jau ziņots, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieaudzis par 4,7%, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
2017.gada deviņos mēnešos Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 19,598 miljardi eiro, tostarp trešajā ceturksnī Latvijas IKP pirmo reizi faktiskajās cenās pārsniedzis septiņus miljardus eiro un bija 7,096 miljardi eiro.
Statistikas pārvaldē arī informēja, ka 2017.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, pieaudzis par 5,8%, bet atbilstoši izlīdzinātājiem datiem kāpums bijis par 6,2%.
