Centrālā statistikas pārvalde: Latvijā mūžizglītībā pērn bija iesaistīti 47,5% pieaugušo (1)

Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2016.gadā 47,5% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem piedalījās formālajā un/vai neformālajā izglītībā, no tiem 36,7% saistībā ar darbu. Iedzīvotāju iesaiste mācībās pēdējo gadu laikā ir būtiski palielinājusies - piecu gadu laikā kopš iepriekšējā apsekojuma vērojams kāpums par 15,2 procentpunktiem.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pērn sievietes izglītojošās aktivitātēs ir iesaistījušās vairāk nekā vīrieši (51,9% un 42,7%). Tomēr pēdējos gados ir pieaugusi arī vīriešu aktivitāte, un kopš 2011.gada vīriešu īpatsvars mūžizglītībā ir palielinājies par 15,8 procentpunktiem, savukārt sieviešu - par 14,6 procentpunktiem.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, 2016.gadā pieaugušo izglītības pasākumos bija iesaistīti vairāk nekā puse iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 34, kā arī vecumā no 35 līdz 44 gadiem - attiecīgi 56,9% un 52,8%. Savukārt mazāk mūžizglītībā iesaistījās iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 54 gadiem (46,6%) un vecumā no 55 līdz 64 gadiem (34,1%).

Salīdzinot ar 2011.gadu, iesaiste mūžizglītībā ir palielinājusies katrā vecuma grupā, tostarp lielākais pieaugums bijis vecumā no 25 līdz 34 gadiem - par 18,9 procentpunktiem, bet mazākais pieaugums bijis vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem - par 14,4 procentpunktiem.

Pērn biežāk pieaugušo izglītības pasākumos piedalījās personas, kurām ir augstākā izglītība (65,9%) un kuras bija nodarbinātas (55,7%). Līdzīga tendence bija vērojama arī iepriekšējo gadu apsekojumos.

Iedzīvotāji, kuri vēlējās, bet dažādu iemeslu dēļ nepiedalījās izglītības aktivitātēs, kā kavējošus faktorus minējuši izmaksas - apmācības bija pārāk dārgas, nevarēja tās atļauties (48,4%), laika grafiku - apmācības nevarēja savienot ar darba grafiku (42,2%) un ģimenes apstākļus - nebija laika ģimenes apstākļu dēļ (30,5%). Vīrieši kā galveno kavējošo faktoru minējuši laika grafiku (44,3%), bet sievietes - izmaksas (52,6%). Respondenti vecumā no 25 līdz 54 gadiem kā galvenos kavējošos faktorus līdzdalībai mācībās minējuši izmaksas un laika grafiku, bet iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 64 gadiem - veselību un izmaksas.

Formālās izglītības aktivitātēs pērn piedalījās 4,4% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem. No tiem visaktīvāk mācībās piedalījās nodarbinātas personas (76,4%), iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem (64,8%) un personas ar augstāko izglītību (52%).

Neformālās izglītības aktivitātēs piedalījās 45,7% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem. Galvenie iemesli, kāpēc iedzīvotāji apmeklēja mācību kursus, konferences, lekcijas vai seminārus, bija veicamo darbu kvalitātes uzlabošana (89,2%), interesējošo zināšanu/prasmju iegūšana (71,4%) un ikdienas dzīvē noderīgu zināšanu/prasmju apguve (70,9%). Pieaugušo piedalīšanās neformālās izglītības aktivitātēs galvenokārt bija saistītas ar darbu - tā norādīja 77,3% iedzīvotāju.

Savukārt ikdienas mācībās, ar ko saprot mācību aktivitātes, kas nav organizētas, nav tik strukturētas un var notikt gandrīz jebkur: ģimenē, darbā, iegūstot informāciju no medijiem, lasot grāmatas, apmeklējot muzejus, izstādes un citus sabiedriskus pasākumus, daloties pieredzē ar vecākiem, draugiem, kolēģiem un pārņemot viņu pieredzi, piedalījās 82,1% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem. No tiem visaktīvāk ikdienas mācībās piedalījās nodarbinātas personas (77,7%), iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem (26,7%) un personas ar vidējo izglītību (50,6%).

Pieaugušo izglītības apsekojums tiek veikts reizi piecos gados visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, atbilstoši Eiropas statistikas biroja izstrādātajai metodoloģijai. Tā mērķis ir iegūt vispusīgu un starptautiski salīdzināmu informāciju par Latvijas pieaugušo iedzīvotāju 25–64 gadu vecumā piedalīšanos mūžizglītībā. Apsekojumā aptaujāja iedzīvotājus vecumā no 25 līdz 64 gadiem visā Latvijas teritorijā. Apsekojumā piedalījās 5803 personas.