Ukrainas prezidents Petro Porošenko un Polijas prezidents Andžejs Duda trešdien paziņoja, ka viņi centīsies izbeigt saspīlējumu, ko nesen radīja jautājums par ukraiņu nacionālistu veiktām poļu slepkavībām Otrā pasaules kara laikā.
Ukraina un Polija mēģina atrisināt vēsturisku strīdu (327)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Duda apmeklēja Harkovu pēc tam, kad Polija bija nosodījusi Ukrainu par aizliegumu ekshumēt slaktiņu upurus Volīnijas apgabalā, kas robežojas ar Poliju.
Šis aizliegums bija protesta atbilde uz to, ka Polijā tika iznīcināti vairāki ukraiņu nacionālistu pieminekļi.
«Es piezvanīju prezidentam Porošenko ... lai vienotos, ka ekshumācijas tiks atsāktas,» Duda sacīja reportieriem pēc tikšanās ar Porošenko.
«Mēs vienojāmies ... iespējami drīz atcelt ekshumāciju aizliegumu,» teica Polijas prezidents.
«Es to uzskatu par pirmo soli, lai izietu no strupceļa, kas bija radies,» sacīja Duda.
Porošenko teica, ka viņš un Duda «nonāca pie kopīga viedokļa, ka vēsturei nevajadzētu ietekmēt attiecību stratēģisko aspektu» starp abām valstīm.
«No vēsturiskiem konfliktiem starp Ukrainu un Poliju ieguvēja ir viena puse, un tā nav ne Ukraina, ne Polija, bet Krievija,» sacīja Porošenko.
«Tāpēc mums ir jāatrod skaidra izeja no šīs situācijas.»
Ukrainai ir tuvas attiecības ar savu rietumu kaimiņu Poliju.
Varšava ir stingri atbalstījusi Ukrainu pēc tam, kad 2014.gadā pēc promaskaviskā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas Krievija okupēja un anektēja Krimas pussalu, kā arī sāka atbalstīt prokrievisko separātistu nemierus Ukrainas austrumos.
Pēdējos mēnešos tomēr ir atjaunojušās nesaskaņas par vēsturiskiem jautājumiem, tostarp par ukraiņu nacionālistu veiktajiem poļu slaktiņiem Volīnijā.
Polijas parlaments pērn izraisīja Ukrainas sašutumu, atzīstot apmēram 100 000 poļu nogalināšanu šajos slaktiņos par «genocīdu».