Lietuvas Konstitucionālā tiesa atzinusi, ka Seima deputāts Ķēstutis Pūks rupji pārkāpis valsts pamatlikumu un lauzis deputāta zvērestu, iespējams, seksuāli uzmācoties savai palīdzei un citām sievietēm, kas pieteikušās šim darbam, otrdien paziņojis Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Daiņus Žalims.
Šis tiesas atzinums ļauj Seimam turpināt pret Pūku uzsākto impīčmenta procedūru. Lai anulētu deputāta mandātu, par to jānobalso vismaz 85 parlamenta locekļiem.
Pūks savu vainu noliedz, taču, kā pastāstījis Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs, deputāta paskaidrojumi tiesai nav likušies pārliecinoši. Savā atzinumā tiesa balstījusies uz septiņu liecinieku liecībām un citiem pierādījumiem.
«Konstitucionālā tiesa savā jurisprudencē konstatējusi, ka ir būtiski, lai pilsoņi uzticas valsts amatpersonām. Lai pilsoņi varētu pamatoti uzticēties valsts amatpersonām, nepieciešama atklāta demokrātiska valsts amatpersonu darbības kontrole,» norādījis Žalims.
Vienlaikus viņš uzsvēris, ka Konstitucionālā tiesa Pūka rīcības atbilstību seksuālas uzmākšanās pazīmēm vērtējusi nevis caur Kriminālkodeksa, bet citu likumu prizmu un tādējādi tās atzinumu nevar traktēt kā pamatu jebkādai citai tiesiskajai atbildībai, ieskaitot kriminālatbildību.
Pirmstiesas izmeklēšana Pūka lietā tika sākta martā, pamatojoties uz vienas sievietes iesniegumu. Prokuratūra arī paziņojusi, ka Pūks parlamentā savās darba telpās seifā glabājis ieroci, kura drošība nebija garantēta.
Seims jau maijā lūdza Konstitucionālo tiesu izvērtēt Pūka rīcību, taču šis process ievilkās deputāta ilgstošās slimības dēļ.
Jūnija nogalē Lietuvas ģenerālprokurors Ēvalds Pašilis lūdza parlamentu ļaut saukt Pūku pie kriminālatbildības.
5.decembrī Seims nolēma anulēt Pūka tiesisko imunitāti, paverot iespēju tiesībsargājošajām iestādēm saukt viņu pie atbildības par seksuālu uzmākšanos un ieroča glabāšanas noteikumu pārkāpumu.
Īpaša Seima komisija atzinusi, ka Pūks ar savu neētisko rīcību diskreditējis valsts un parlamenta autoritāti, jo kontaktos ar savu palīdzi un sievietēm, kas pieteikušās šim darbam, viņš vārdiski vai ar neverbālu ķermeņa valodu aizskāris viņu cieņu un diskriminējis viņas viņu sociālā stāvokļa dēļ.
Kā norādījusi šīs komisijas vadītāja Dovile Šakaliene, Konstitucionālās tiesas atzinums «iezīmē lūzumu gan politiskā, gan juridiskā ziņā», pārvēršot cilvēka cieņu «no teorētiska jēdziena reāli aizsargājamā vērtībā».
Pēc viņas teiktā, Pūks un viņa advokāti gan jautājuma apspriešanu Seimā, gan lietas izskatīšanu Konstitucionālajā tiesā mēģinājuši pārvērst «piekasīgā un pazemojošā procesā».
65 gadus vecais Pūks, kas Seimā ievēlēts no opozīcijas partijas «Kārtība un taisnīgums» saraksta, saistībā ar skandālu izstājās no šīs partijas frakcijas.
