T 12.05.2021.

Ventspils Krievu biedrība deklarācijā iebilst pret pāreju uz mācībām tikai valsts valodā

FOTO: TASS

Ventspils Krievu biedrība sagatavojusi deklarāciju, kurā iebilst pret pāreju uz mācībām tikai valsts valodā, un nosūtījusi atklātu vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK), Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) un izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (V), aģentūru LETA informēja Ventspils Krievu biedrības valdes priekšsēdētājs Vasilijs Giņko.

Deklarācijā izvirzītas vairākas prasības Saeimai, Ministru kabinetam un IZM. Deklarācijas autori iestājas par krievu valodas saglabāšanu izglītībā, vienlaikus atbalstot intensīvu un padziļinātu latviešu valodas apguvi mazākumtautību skolās. «Mēs iestājamies pret jebkuru nepamatotu izglītības modeļu uzspiešanu un ieviešanu izglītības sistēmā, kas ir pretrunā ar mūsdienu zinātniskajām tendencēm, ierobežojot iespējas un pazeminot mācību programmas apgūšanas kvalitāti,» teikts deklarācijā. Deklarācijas autori arī pauž, ka jebkuriem lēmumiem par izglītības sistēmas izmaiņām jātiek pieņemtiem, tikai balstoties uz padziļinātām un vispusīgām psiholoģiski pedagoģiskām ekspertīzēm. Tāpat esot jāņem vērā pirmsskolas izglītības iestāžu, vispārizglītojošo skolu, speciālo un augstākās izglītības iestāžu pedagogu viedoklis un pieredze.

Pieņemot šādus lēmumus, obligāti jānoskaidro plašas sabiedrības un krievvalodīgo bērnu un vecāku viedoklis, uzskata deklarācijas autori.

«Nodomus par pilnīgu mazākumtautību izglītības iestāžu pāreju uz mācību priekšmetu programmu apguvi tikai latviešu valodā, kas pastāvīgi ir sastopami dažu politisko apvienību paziņojumos un oficiālajos dokumentos, mēs uzskatām par nepieļaujamiem, jo tie ierobežo konstruktīva dialoga iespējas starp dažādām vienotas Latvijas sabiedrības etniskajām grupām,» teikts vienā no deklarācijas punktiem.

Deklarāciju par nepieciešamību saglabāt Latvijā mazākumtautību izglītību ar krievu mācību valodu Ventspils Krievu biedrības valde apstiprinājusi jau šī gada pavasarī. Pēc tam ar sabiedrisko organizāciju palīdzību tika sākta parakstu vākšana par atbalstu pieņemtajai deklarācijai un tajā aprakstītajām prasībām. Līdz šim par deklarāciju parakstījušies 338 Ventspils pilsētas un novada iedzīvotāji.

Deklarācijā autori pauž bažas par valdošās koalīcijas partiju vairāku gadu ieceri sākt pāreju uz mācību priekšmetu programmu īstenošanu tikai valsts valodā visās Latvijas valsts un pašvaldību finansētajās skolās. Autori norāda, ka šī iecere tādā vai citādā veidā ir sastopama visos pēdējo gadu valdības koalīcijas līgumos.

Kā sacīja Giņko, viens no soļiem ceļā uz pakāpenisku ieceres realizāciju ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pēdējā iniciatīva par valsts centralizēto eksāmenu satura un kārtošanas kārtības izmaiņām Latvijas skolās. IZM no šiem noteikumiem esot nolēmusi izslēgt punktu, kurā aprakstīts, ka skolēni, kārtojot valsts centralizētos eksāmenus vidusskolā, drīkst atbildēt mazākumtautības valodā.

«Mūsu skatījumā paredzētā iecere kopumā, kā arī IZM pēdējā iniciatīva, ir tikai politisks lēmums, jo tā nav tiesiski un zinātniski pamatota. Esošie statistikas dati un ārzemju pieredze liecina, ka, atsakoties no mācību priekšmetu mazākumtautības programmu realizēšanas bilingvāli [..], mācību kvalitāte un rezultāti ievērojami samazinās. Tas savukārt noved pie vidusskolēnu konkurētspējas samazināšanās darba tirgū, jaunu un darbspējīgu cilvēku aizplūšanas no valsts, sociālo problēmu saasināšanās, sabiedrības integrācijas procesu izjaukšanas,» norādīja Giņko.

Šī gada 28.aprīlī Ventspils Krievu biedrība pēc pašu iniciatīvas organizēja šī jautājuma publisku apspriešanu Ventspilī. Uz apspriedi bija uzaicināti Ventspils pilsētas domes un pilsētas skolu pārstāvji, kā arī piedalījušies pārstāvji no citām pilsētas nacionālo kultūru biedrībām un sabiedriskajām organizācijām, kā arī savu viedokli izteikuši krievvalodīgo bērnu skolotāji un vecāki. «Visi pasākuma dalībnieki vienbalsīgi piekrita, ka dzimtās valodas izglītība Latvijā ir jāsaglabā, un reforma šādā pasniegšanas veidā ir nepieņemama,» apgalvoja Giņko.

«Interesanti, ka no 2014.gada reformas sagatavošanas process un tā reālā sabiedriskā apspriešana notiek paralēli, nepārklājoties. Izglītības un zinātnes ministrijai, valdībai un valdošās koalīcijas partijām maz interesē izglītības sistēmas pasūtītāju un lietotāju - vecāku un skolnieku - viedoklis,» uzskata Giņko.

«Atbildīgās personas ne tikai nav organizējušas plašu jautājuma apspriešanu, bet arī ignorējušas sabiedrības iniciatīvas. Šobrīd parakstu vākšanas process mūsu deklarācijai sakrīt ar reformas aktīvās realizācijas fāzes sākšanos, un mēs esam saņēmuši reālu apstiprinājumu mūsu bažu pamatotībai.»

Kā ziņots, Ministru kabinets konceptuāli atbalstījis IZM sagatavoto informatīvo ziņojumu par pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs.

Patlaban IZM piedāvājums paredz, ka reformai mazākumtautību izglītības iestādēs būtu jābūt ieviestai 2021./2022.mācību gadā, nosakot, ka mācības pirmsskolā notiktu bilingvāli, sākumskolā (1.-6.klasē) tiktu nodrošināti trīs bilingvālās izglītības modeļi, pamatizglītības posma noslēgumā (7.-9.klase) 80% mācību procesa būtu nodrošināmi valsts valodā, savukārt vidusskolās (10.-12.klase) mācības notiktu tikai latviešu valodā.

Līdz šādam rezultātam tiktu nonākts pakāpeniski.

2019./2020.mācību gadā 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7.klasē, 2020./2021.mācību gadā - 7. un 8.klasē, savukārt 2021./2022.mācību gadā mācības latviešu valodā 80% apjomā notiktu jau visā pamatskolas noslēguma posmā. Arī pāreja uz mācībām latviešu valodā vidusskolā notiktu pakāpeniski - sākumā, 2020./2021.mācību gadā, tikai valsts valodā mācīsies 10. un 11.klases skolēni, bet pēc gada - visas vidusskolas posma klases.