Katrs trešais HIV pacients Latvijā sajutis diskriminējošu attieksmi (2)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AP / Scanpix

Trešā daļa cilvēku, kas Latvijā inficēti ar HIV, ir sajutuši diskriminējošu attieksmi pret sevi un uzklausījuši aizskarošas piezīmes sava HIV statusa dēļ, atsaucoties uz pirmajiem "HIV Stigmas indeksa" pētījuma rezultātiem, informēja biedrības "Agihas" valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks.

Biedrības vērtējumā īpaši negatīvi vērtējams tas, ka 23% šādu attieksmi un izteikumus ir saņēmuši no savas ģimenes piederīgajiem, turklāt puse no tiem - pēdējā gada laikā.

HIV pacientu biedrība šogad Latvijā veic pētījumu "HIV Stigmas indekss". Pētījuma laikā pēc principa "līdzīgs jautā līdzīgam" tiek aptaujātas personas, kuras dzīvo ar HIV, uzdodot jautājumus par viņu pieredzi veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā, darba vietā, attieksmi ģimenē un draugu lokā, kā arī par virkni citu aspektu, kas ataino dzīves kvalitāti, sociālo statusu un iespējamu stigmatizāciju.

Pētījuma laikā tiek apzināta ne tikai citu cilvēku diskriminējoša attieksmei vai izteikumi, bet arī cilvēku, kas dzīvo ar HIV, sajūtas un pašstigmatizācija. Kā uzsver biedrība, tā ejot roku rokā ar sabiedrības kopējo attieksmi - 38% HIV pozitīvu cilvēku atzīst, ka pēdējā gada laikā saistībā ar savu HIV statusu ir negatīvi ietekmēta viņu pašapziņa, 34% atzīst, ka HIV statuss negatīvi ietekmē tuvu un draudzīgu attiecību veidošanu ar cilvēkiem.

Tāpat cilvēki, kuri dzīvo ar HIV, ir atteikušies no sabiedrisku pasākumu apmeklēšanas (32%), no sociālā atbalsta meklēšanas (26%), pašizolējušies no draugiem un ģimenes (22%).

Cilvēki, kuri dzīvo ar HIV, absolūtā vairumā gadījumu atzīst, ka ir grūti pateikt citiem cilvēkiem par savu HIV statusu - tam piekrituši 82% aptaujāto. Aptaujātie mēdzot sevi raksturot ar vārdiem netīri (33%), vainīgi (48%) un kauns par savu diagnozi (58%).

"Ikdienā sastopoties ar cilvēkiem, kas dzīvo ar HIV, mums jau bija aptuvens priekšstats par sabiedrības attieksmi. Tomēr pētījuma dati, kas šo negatīvo attieksmi izmēra skaitļos, apbēdina. Mēs diemžēl vēl dzīvojam stereotipu varā, bieži neesam gatavi pieņemt citādo. Tomēr kopumā es esmu optimists un ceru, ka situācija mainās uz labo pusi, un arī pašiem cilvēkiem, kas dzīvo ar HIV, jābūt atvērtākiem un drosmīgākiem. Pētījums rāda arī pozitīvas iezīmes - aptuveni puse no HIV pacientiem ir darījuši kaut ko, lai situācija saistībā ar izpratni par HIV uzlabotos, piemēram, izglītojuši citus cilvēkus, stāstījuši par HIV. Tas ir pareizais ceļš - visiem un katram ir jāturpina gāzt mītus par HIV, un tad varam cerēt uz pakāpeniskām pozitīvām izmaiņām," par pirmajiem rezultātiem sacīja Veiķenieks.

Kopējie "HIV Stigmas pētījuma" rezultāti būs pieejami gada beigās.

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2018.gada 1.janvārī Latvijā dzīvoja 5487 HIV pozitīvi cilvēki, taču Pasaules Veselības organizācijas aplēses liecina, ka patiesais inficēto skaits Latvijā varētu būt divas reizes lielāks. Pēc Veselības ministrijas datiem, ārstēšanu saņem tikai ap 38% no HIV inficētām personām. 2017. gadā Latvijā konstatēts 371 jauns HIV gadījums, kas bija par sešiem gadījumiem vairāk nekā 2016. gadā.

Komentāri (2)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu