Lieldienu salas pamatiedzīvotāji nebija asinskāri kanibāli

FOTO: Dale Simpson Jr / SWNS.com / Scanpix

Jaunā pētījumā noskaidrots, ka Lieldienu salas pamatiedzīvotāji bijuši prasmīgi un miermīlīgi, nevis asinskāri kanibāli, kā uzskatīts iepriekš.

Vien 170 kvadrātkilometru lielā Čīles sala, kas atrodas Klusā okeāna dienvidaustrumos, ir viena no nomaļākajām vietām uz Zemes. Tiesa, par to ir dzirdējuši gandrīz visi, jo gan pētnieku, gan tūristu interesi joprojām piesaista gigantiskās akmens galvas, kas izvietotas uz noslēpumainās salas.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Journal of Archaeological Science: Reports”, vēstīts, ka starptautiska zinātnieku komanda pie šī atklājuma nonāca, izanalizējot rīkus, ar ko tika darinātas milzīgās akmens galvas. Sākotnēji zinātnieki centās noskaidrot, kāpēc Rapanui tauta pēc 17. gadsimta pilnībā izmira.

“Ilgu laiku cilvēki ir centušies izzināt kultūru, kas radījusi dīvainās Lieldienu salas galvas. Šis pētījums parāda, kādas bija attiecības starp šiem ļaudīm,” komentēja zinātnieki.

Teorija vēsta, ka Lieldienu salas iezemieši jeb Rapanui tauta izzuda pēc 17. gadsimta, kad, sabrūkot salas ekosistēmai, sākās iekšējie konflikti.

“Ideja par to, ka uz Lieldienu salas valdīja sāncensība un konflikti, ir pārvērtēta. Manuprāt, šīs prasmīgi darinātās akmens galvas ir tiešs pierādījums tam, ka starp ģimenēm un amatniekiem pastāvēja simbioze,” teica pētījuma autors Deils Simpsons Juniors (Dale Simpson,Jr).

FOTO: Dale Simpson Jr / SWNS.com / Scanpix

Pirmie Lieldienu salas iedzīvotāji tajā ieradās pirms aptuveni 900 gadiem. Vēlāk Rapanui populācija izauga līdz vairākiem tūkstošiem ļaužu.

“Rapanui sabiedrībā bija gan priesteri, gan strādnieku ģildes, kas nodarbojās ar zveju, amatniecību vai zemkopību. Tur vajadzēja būt nopietnai organizācijai, lai varētu darināt tūkstošiem statuju, kas ir atrastas uz salas,” piebilda Simpsons.

Zinātnieki cer, ka šis atklājums nākotnē palīdzēs daudz labāk izprast šo unikālo sabiedrību un kultūru.

Uz augšu