Kaimiņiene nosaukusi par palaistuvi: vai tiesāties par goda un cieņas aizskaršanu?

FOTO: Pexels

Mājas iedzīvotāju sapulcē viena kaimiņiene otru nosaukusi par palaistuvi... Interneta portālā komentāros ziņai par kādas māmiņas labajiem darbiem kāds atklājis intīmas viņas dzīves detaļas... Aiz šiem stāstiem ir aizvainots un izmisis cilvēks - ir aizskarts viņa gods un cieņa. Vai iespējams kaut ko darīt, lai gūtu mierinājumu? 

"Ievas padomu avīzē" ir skarta tēma, kas, iespējams, ir aktuāla ne vienam vien.

Dana Rone, zvērināta advokāte: "Ir viegli saprast nodarījumu, ja kaut kas nozagts vai fiziski nodarīts pāri. Daudz grūtāk saprast, kas īsti ir goda un cieņas aizskārums." 

Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un sarakstes neaizskaramību. Savukārt šīs pašas konvencijas 10. pants - par izteiksmes brīvību - paredz, ka ikvienam ir tiesības brīvi izteikties. Tātad: cilvēkiem gan ir tiesības izteikties, bet vienlaikus ir tiesības arī uz privātu-ma aizsardzību. Varētu pat teikt, ka šie panti savā starpā nemitīgi cīnās. 

Ja kaimiņiene nosauc necenzētā vārdā vai citiem stāsta, ko redzējusi pa manas istabas logu, vai varu tiesāties par goda un cieņas aizskaršanu?

"Civillikumā teikts: katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesības cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Ar morālo kaitējumu jāsaprot gan fiziskas, gan garīgas ciešanas. Tikai jāatceras: lai kādu iesūdzētu tiesā par goda un cieņas aizskaršanu, ir jābūt publicitātei - kādam, kas šo informāciju ir dzirdējis, lasījis, redzējis.

Lūk, piemērs. Divas kundzes solīdos gados sūtījušas viena otrai vēstules - kā iet, ko dara, ko satikušas, kas jauns. Viena kundze otrai uzrakstījusi šo to interesantu par viņas kaimiņu, bet vēstules saņēmēja uzmeklējusi aprunāto kungu un viņam parādījusi vēstuli: paskat, paskat, ko par tevi kaimiņiene raksta! Un viņš sievieti iesūdzēja tiesā! Nezinu, kā šī lieta beidzās, bet kundze, būdama ļoti uztraukusies, atnāca pie manis uz konsultāciju.

Šķita: no vienas puses, formāli pārkāpums tiešām ir bijis - informācija par kungu ir izpausta trešajai personai, un kungs jūtas aizskarts, bet, no otras puses, cilvēcīgi šķiet jocīgi atņemt to prieku mūža nogalē parunāties ar draudzeni par kādu abām pazīstamu cilvēku. Tas nozīmē, ka ir jābūt ļoti piesardzīgam, runājot vai vēstulē rakstot kaut ko par kādu citu cilvēku. Nekad nevar zināt, kur šī ziņa aizies un kā cilvēks uz to var reaģēt." 

Vai kāds likums precīzi nosaka, tieši kādi vārdi vai informācija uzskatāma par cieņu un godu aizskarošu? 

"Nav iespējams novilkt stingru līniju, ko par kuru drīkst un ko nedrīkst teikt, jo katrā gadījumā tiesa to vērtē individuāli, piemēram, kas ir cilvēks un kāpēc kaut ko ir pateicis vai izpaudis." 

Kā novērtēt - ir aizskarta cieņa un gods vai ne? 

"Tās ir paša cilvēka izjūtas: par viņu pateiktais vai uzrakstītais kremt un sāp - kā kaut ko tādu par mani varēja pateikt! Iespējams, lasītāji atceras tiesvedību, kad kāds žurnālists nacionālistiski noskaņotas meitenes nosauca par kazām. Tika sīki un plaši diskutēts, vai vārds kazas ir vai nav aizskarošs." 

Kā īsti paliek: vārds "kaza" ir aizskarošs? 

"Šādas definīcijas nav. Viss atkarīgs no konkrētā cilvēka reakcijas. Viena, nosaukta par kazu, pa-smiesies, bet tikmēr cita raudās, ies pie ārsta, naktīs nespēs gulēt un lietos nomierinošus līdzekļus -tik milzīgs būs pārdzīvojums, būs kauns, cilvēks slikti jutīsies gan ģimenē, gan darbavietā. Tiesai ir pienākums izvērtēt, kā tieši šis cilvēks jutās un kas viņam ir nodarīts ar konkrēto aizskārumu." 

Ja nu gods aizskarts, jāiet uz policiju? 

"Uz policiju jāiet tad, ja tiek draudēts ar vardarbību - ja izteikumi ir aizskārums veselībai vai dzīvībai. Teksts: šito muļķi es nositīšu! Lūk, tas jau būs kas vairāk nekā goda un cieņas aizskārums - te jau saskatāmi draudi. 

Zināmākiem cilvēkiem jārēķinās ar sabiedrības interesi un tiesībām par viņiem zināt daudz vairāk nekā par cilvēkiem, kas sabiedrībai nav tik interesanti. Cilvēkiem, kā mēdz teikt, parastajiem ir tiesības prasīt, lai viņu privāto dzīvi liek mierā." (..)

Izklausās, ka var rakstīt vai stāstīt jebko par jebko un nevienam nekas par to nebūs! 

"Tā gan nav! Tam, kurš otru aizskāris, arī būs jātiesājas - tas prasīs gan laiku, gan darbu un naudu. Zinot visas tiesvedības grūtības, nekad nevienam neiesaku aizskart otra cieņu un godu. Nekā priecīga no šīs statusa nav nevienam: tā ir abpusēja iestrēgšana konfliktā. Cilvēks, pret kuru uzsākta tiesvedība par goda un cieņas aizskaršanu, noteikti nejūtas laimīgs." 

Mēdz jau teikt, ka tie cilvēki, kas internētā raksta rupjības, dzīvē mēdzot būt pavisam normāli cilvēki. 

"Internets ir daļa mūsu dzīves - tas nav nekāds izņēmums ar citiem noteikumiem, kur cilvēks drīkstētu uzvesties citādi nekā reālajā dzīvē. Visbiežāk aizskārumi veidojas tieši komentāru sadaļā. Un patiešām - tie cilvēki, kas tur izpaužas, apsēdināti pie apaļā galda, droši vien nevarētu pateikt neko, savukārt anonīmi viņi jūtas daudz brīvāk." (..) 

Visu rakstu lasi jaunākajā "Ievas padomu avīzē".

Uz augšu