Suns ar uzpurni un sabiedrība (13)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Cēsīs, Rīgas ielā, satiku pusaugu meitenes, kuras saitē veda kucēnu ar uzpurni. Sunītis apgrūtinājumu no deguna mēģināja dabūt nost, to noberžot līdz asinīm. Jautātas, kādēļ meitenes moka suni, viņas atbildēja, ka baidoties no policijas, ka neuzliek sodu par noteikumu pārkāpšanu.

Cēsu dome 2003. gada 10. aprīlī apstiprinājusi saistošos noteikumus nr. 5 "Suņu un kaķu turēšanas noteikumi Cēsu pilsētā". Tie nosaka, dzīvnieku īpašnieka vai turētāja tiesības un pienākumus, t.sk. nodrošināt, lai suņiem, atrodoties ārpus telpām, mājas vai pagalmiem, būtu kakla siksna ar tai piestiprinātu žetonu, izvest suņus pastaigā uz ielas drīkst tikai līdz 1,5 metrus garā pavadā un ar uzliktu uzpurni, nodrošināt, lai suns netraucē apkārtējiem, nodrošināt, lai tas neapdraud cilvēkus un citus dzīvniekus u.c. pasākumus.

Daudzi uzskata, ka uzpurnis pasargā garāmgājējus, lai suns nevarētu iekost, bet pieredze rāda, ka uzpurnis nepasargā pašu tā nēsātāju.

Cēsnieces Maijas Sinātes divi šķirnes suņi, kas ar izcilību beiguši mācības un ir starptautisko izstāžu laureāti, cieta uzpurņa dēļ. Vienu no tiem sakoda saimnieku nepieskatīts suns, kas brīvi skraidīja pa pilsētas ielām. M. Sināte atzīst: "Esmu pret to, ka suņiem, ejot pastaigā, jāliek uzpurnis. Man ir mācīts suns, kas klausa pavēlēm. Toreiz, kad uzbruka klaidonis, uzpurņa dēļ tas nevarēja aizstāvēties. Man atlika tikai atlaist pavadu, jo noraut uzpurni uzbrukuma laikā nebija iespējams. Paņemt kādu priekšmetu un uzbrucējam sist arī neuzdrošinājos, jo man nebija garantijas, ka svešais suns neuzklūp man. Pēc tam savu suni vedu pie veterinārārsta, jo brūces nācās šūt. Saprotu, ir cilvēki, kuri no suņiem baidās, bet savus mācītos suņus pazīstu pēc to acu skatiena un uzvedības. Zinu, kādas situācijas tiem nepatīk. Tādos brīžos pievelku saiti. Uzskatu, ka sabiedrībai bīstamāki ir tie suņi, par kuriem saimnieks neliekas zinis. Lielie suņi, kurus ved pavadā, ir mācīti, un no tiem cilvēkiem nav jābaidās. Uzskatu, ka sabiedrība nezina, kā uzvesties, nonākot kontaktā ar suni. Parasti cilvēki sāk kliegt un bēg, bet tas tikai dzīvnieku izaicina. Protams, bez uzpurņa var vest tikai tādu suni, kura uzvedību saimnieks pilnīgi pārzina."

Likums pastāv, lai to ievērotu

Cēsu pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Sviķis pastāstīja, ka šogad pašvaldības policija sastādījusi 30 protokolus par suņu un kaķu turēšanas noteikumu neievērošanu, tai skaitā arī par uzpurņu nelietošanu. "Noteikumus nepieņem policija, bet pašvaldība. Ja kādā Latvijas pilsētā ir citi noteikumi un suņiem uzpurnis nav obligāts, tad Cēsīs tie paredz, ka uzpurnim jābūt. No pieredzes zinu, ka suņi, kas ikdienā skraida apkārt, nav nikni. Uzskatu, ka šķirnes suņi, mācīti vai nemācīti, kas iet pavadā, ir vairāk bīstami. Dzīvnieks ir dzīvnieks, un tā uzvedību prognozēt ir grūti. Ja noteikumi prasa, ka, izejot no mājas, neraugoties uz suņa šķirni, jābūt uzpurnim, tad tam ir jābūt," teica V. Sviķis. Jautāts, ko darīt, ja klaiņojošie suņi uzklūp tam, kas likuma kārtību ievēro, V. Sviķis atbildēja, ka tas var būt atsevišķs gadījums, bet kopumā svarīgāka tomēr ir līdzcilvēku dzīvība un veselība. "Saprotu, ka nonākot šādā situācijā, sunim uzpurni vairs negribas likt, bet, ja noteikumos prasīts, ka sunim uzpurnis nepieciešams, tad tam tā arī jābūt. Ja suņu turētāji domā, ka uzpurnis nav vajadzīgs, lai raksta iesniegumu pilsētas domei noteikumus mainīt," aizrādīja V. Sviķis. Ko darīt, ja cilvēks, kārtojot rēķinus ar kaimiņu, šim nolūkam izmanto viņa suni, ņemot talkā likumus par tā turēšanu? "Tā jau ir cita tēma. Savstarpējās nesaskaņas un antipātijas būs vienmēr, bet suņa turētājam ir elementāra izeja - ievērot likumu. Tas ir tāpat kā autovadītājam, ja likums paredz, ka dzērumā nedrīkst braukt, tad tas ir jāievēro," atbildēja pašvaldības policijas priekšnieks.

Pret uzpurni cīnās jau simts gadus

Te saskaramies ar jautājumu par sabiedrības nesagatavotību saskarsmē ar dzīvniekiem. Daudzi neprot izaudzināt savus bērnus, kur nu vēl suņus. Bailes pastiprina arī tas, ka mūsu sabiedrībā cilvēki viens otram neuzticas. Novembrī Daugavpils dome jau apstiprinājusi saistošos noteikumus, ka suņiem nepieciešami uzpurņi, tikai braucot sabiedriskajā transportā. Tomēr šīs pilsētas domes noteikumi aizliedz četrkājainos draugus ņemt līdzi uz pludmali, veikaliem un citām publiskām vietām. Saistošie noteikumi par uzpurņa izmantošanu tikai sabiedriskā transportā labu laiku jau pastāv arī Rīgā. Tomēr notikumi liecina, ka līdz cilvēku sapratnei par mājdzīvniekiem un prasmei novērtēt saskarsmes situāciju vēl vajadzīgs laiks. Latvijas kinologu federācijas prezidente Vija Klučniece informēja, ka no nākamā gada stāsies spēkā jaunie Ministru kabineta noteikumi, kur paredzēts arī jauns noteikums suņu uzpurņa izmantošanā. Tiem suņiem, ko saimnieki kontrolē, uzpurņi nebūs obligāti.

Sertificēts suņu mācību instruktors, kinoloģijas vēsturnieks Jānis Pavlovskis pastāstīja, ka Latvijas vēsturē bijuši trīs gadījumi, kad notika cīņa, lai, suņiem izejot no mājas, nebūtu jāliek uzpurnis. "Pirmais gadījums bija 1903. gadā, kad Vidzemes dzīvnieku aizsardzības biedrība tā laika cariskās valdības vietējai pārvaldei iesniedza dokumentus, lai atceļ prasību par uzpurņiem. Pamatojums - uzpurnis aizskar suņa personību. Dzīvnieku aizsardzības biedrībai tika dota atbilde, ka sabiedrība tam nav gatava, jo pastāvošajā likumdošanā nav punkta, kāda atbildība jāuzņemas suņa īpašniekam, ja suns kādu sakostu. Nākamais dokuments cīņā pret uzpurni parādījās Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Toreiz suni pielīdzināja cilvēkam, uzskatot, kāds ir suņa īpašnieks, tāds ir viņa dzīvnieks. Sevišķi šo jautājumu aktualizēja Rūjienas dzīvnieku aizsardzības biedrība. Tajā toreiz bija vairāk nekā tūkstotis biedru. Trešo reizi par uzpurņiem runāja padomju laikā, bet tad strikti bija noteikts, ka sunim jābūt uzpurnim, neatkarīgi no tā, vai tas liels vai mazs, bet ar ierobežojumu - sākot no sešu mēnešu vecuma. Tas tāpēc, ka nepastāvēja likuma pants, ka suņa turētājs ir atbildīgs par dzīvnieka uzvedību. Ceturtoreiz par to runājam tagad. Diskusijas ir ļoti plašas, bet likumi jau sakārtoti tik tālu, ka saimnieks ir atbildīgs par sava suņa darbību. Līdz ar to, ja suns kādu sakož, tad tā saimniekam jāsedz cietušā ārstēšanās izdevumi. Savu četrkājaino draugu nepieciešams mācīt, pie tam liela auguma suņiem tā būtu obligāta prasība. Tas jādara pie licencēta instruktora un jāsaņem sertifikāts par to, ka suns beidzis kursus, saimnieks spēj to pārvaldīt, atbildēt par tā rīcību. Tādos gadījumos uzpurni var nelietot. Lai nenotiktu nelikumīgas mācības, kursa sertifikāta pirkšana un pārdošana, likumā jāiekļauj arī instruktora atbildība par suņa skološanu. Krievijā ir likums autovadītājiem, ka par braucēju uzvedību uz ceļa gadu pēc tiesību saņemšanas atbild instruktors. Atgriežoties pie uzpurņu jautājuma, vajadzētu stingri norādīt, kur tas nepieciešams, kur ne. Uzskatu, ka uzpurnis nepieciešams sabiedriskā transportā, kur kāds netīšām var sunim nodarīt sāpes - uzkāpjot uz astes vai ķepas, un dzīvnieks pašaizsardzības nolūkos reaģēs. Tāpat uzpurnis būtu nepieciešams plašos sabiedriskos pasākumos, kur nevar garantēt, ka kāds sunim nenodara pāri," informēja J. Pavlovskis.

Uzpurņa veidi, lietojums un likumi

Suņu mācību instruktors pastāstīja, ka pastāv trīs veidu uzpurņi - metāla, ādas un cilpveidīgie. "Pēdējie gan ir tikai vīzija par uzpurni, jo tas nepasargā no sakošanas," aizrādīja J. Pavlovskis un paskaidroja, ka šos uzpurņus suņu saimnieki vairāk lieto policijas acu apmānam. "Cilpveida uzpurnis negarantē drošību apkārtējiem un dabai, bet tas nav aizliegts ar likumu. Likumdošanā nav teikuma, ka uzpurnim jāatrodas uz suņa purna, tur teikts, ka uzpurnim jābūt, tādēļ, ja suņa turētājs uzpurni dzīvniekam uzkāris kaklā, tad viņu nevar sodīt. Baltie plankumi likumdošanā dod iespējas dažādām variācijām, un saimnieks, kurš sunim uzpurni uzkāris kaklā, būtībā likumu nav pārkāpis. Kādēļ šodien atteikšanās no uzpurņiem notiek tik kūtri? Tāpēc, ka sabiedrība tam nav gatava. Citās Eiropas valstīs likumu ietvaros notikusi ilgstoša sabiedrības audzināšana. Tur zina, ja suns kādam nodarīs pāri, tad suņa saimnieks par to atbildīgs," pastāstīja J. Pavlovskis.

Instruktors uzskata, ka sabiedrība sadalījusies divās daļā - tā, kas ir par suņiem, un tā, kas tos necieš. "Ministru kabineta noteikumi līdz galam vēl nav izstrādāti, tādēļ pilsētas domes saistošos noteikumus izstrādā pēc saviem ieskatiem, nekonsultējoties ar kinologu, bet veterināro dienestu. Šajā dienestā nav speciālistu kinoloģijā. Jāpārzina ne tikai suņa uzbūve, ārstēšana un barošana, bet arī jāizprot dzīvnieka psiholoģija un audzināšana. To zina un var konsultēt tikai sertificēts kinologs," atzīst J. Pavlovskis

Jāsāk ar bērnu audzināšanu

Pirmās brīvās Latvijas laika skolās bērniem divas, trīs reizes nedēļā bija stundas, kur mācīja saskarsmi ar dzīvniekiem, par to dabu un uzvedību. Tagad šāda audzināšana Latvijā nenotiek. J. Pavlovskis: "Vai kāda skola kaut reizi ir uzaicinājusi kinologu pastāstīt par suņu psiholoģiju un uzvedību attiecīgās situācijās un to, kā cilvēkam uz tām vajadzētu reaģēt? Jā, skolas aicina suņu mācību klubus, lai pavērotu dresētu suņu paraugdemonstrējumus, bet, kā tas ir sasniegts, neviens neinteresējas. Vērojot populāro filmu "Komisārs Reksis", mēs redzam, kā tiek izmantoti suņa dotumi - oža, spēks un gudrība, bet neviens neinteresējas, kā suns līdz šai gudrībai nonācis. Ja māmiņām ar bērnu, ejot pa ielu, pretī nāk suns, ko parasti dzirdam? Neaiztiec, iekodīs, tas dzīvnieks ir netīrs! Visās situācijās mēs suņus zākājam un ķengājam, bet, kad mums ir ļoti grūti, tad meklējam iespēju ar to palīdzību dzīvi atvieglot. Kad suņi meklē narkotikas, ķer noziedzniekus vai atrod kādu pazudušu cilvēku, vai arī tad protam novērtēt šo dzīvnieku veikumu? Mēs aizmirstam, ka pirmām kārtām suns ir dzīva radība, kas jāciena. Mēs neprotam jau no mazotnes cilvēkam ieaudzināt saprotošu attieksmi pret dzīvnieku, jo nepadomājam par vienkāršu patiesību - blakus cilvēku sabiedrībai dzīvnieki pastāvēs vienmēr."

Komentāri (13)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu